Foto:ZZ1

Latvijas Avīze / 2006-02-20 / Sports
Autors: EGĪLS JURISONS

Sestdien kalnu slēpotāju sacensībās supergigantā Ivars Ciaguns ieņēma 52. vietu no 63 sāncenšiem 2325 m garajā trasē ar starta un finiša augstumu starpību 650 m. Supergigants kalnu slēpošanā ir pati jaunākā disciplīna, ko daži sauc par nobrauciena un milzu slaloma hibrīdu. Divās iepriekšējās olimpiskajās spēlēs Ivara labākais panākums bija 25. vieta slalomā pirms četriem gadiem Soltleiksitijā, milzu slalomā viņš pirmajā reizē ieņēma 34. vietu, otrajā izstājās, bet supergigantā Ciagunam šoreiz bija olimpiskā debija.

Diemžēl to sabojāja iepriekšējā dienā treniņā gūtais kājas savainojums – neliels, tomēr pietiekami sāpīgs, lai traucētu grūtajā trasē. Slēpotāji startēt sāka vienpadsmitos rītā pēc vietējā laika, kad Sestrierē Borgatā sniga un kalnus klāja migla, apgrūtinot redzamību. Kad sniegs pārvērtās putenī, tiesneši nolēma sacensības apturēt. Tobrīd trasi veikuši bija jau 17 braucēji, bet Ivars vēl gaidīja savu kārtu. Viņš esot pat nopriecājies, jo cerējis, ka turpinājums būs tikai nākamajā dienā un izdosies apārstēt sāpošo kāju. Tomēr nekā: pēc dažām stundām Borgatā izgaisa gan migla, gan putenis, atspīdēja saule, un sacensības sākās no gala. Sīvajā cīņā uzvarēja norvēģis Hjētils Andrē Omots, kļūstot par pirmo četrkārtējo olimpisko čempionu kalnu slēpošanas vēsturē.

--------------------------------------------------------------------------------------------

Mēs sazinājāmies ar Ivaru un, protams, pats Ivars arī uzskata šo startu par vienu no neveiksmīgākajiem, bet neskatoties uz kājas savainojumu, viņš tomēr uzskatīja, ka viņa pienākums ir iziet uz starta. I.Ciaguns: Trases sākumā bija kaut cik normāli, bet zemāk jau savainojums lika par sevi manīt. Es braucu kā varēju šajā situācijā. Vispār jau šogad startēju diezgan minimāli un tagad esmu nolēmis vairs starptautiskās sacensībās nepiedalīties, slēpošu tepat Latvijas mačos.