www.norge.lv info@bridgemediagroup.com
Jaunumi
Slēpošanas savienība
Normatīvie akti
Kalendārs
Sporta klubi
Sporta skolas
Forums
Sludinājumi
Galerija
Saites
Reklāma
Arhīvs
Instruktori
Tautas galerija
Trases
E-pasts
Parole
Reģistrēties
 
Manuprāt latvieši Vankūverā nostartēja
labāk nekā bija domāts
varēja labāk
savu iespēju robežās
olimpiskais princips- labi, ka startēja
cits
     Rezultāti
Meklēt lapā
Reklāma
sportacentrs.com
DEAC
Top.LV
Šodien vārda dienu svin: Banga, Glorija Sestdiena, 16. novembris, plkst. 01:49
Arhīvs : Sezona 2005/2006
Pusgads naudas sameklēšanai
Pusgads naudas sameklēšanai
Renārs Doršs Foto: ZZ1

Latvijas Avīze / 2006-03-08 / Sports
Autors: ILMĀRS STŪRIŠKA

ZIEMAS OLIMPISKĀS SPĒLES | Nobraucienā viņš bija pats jaunākais dalībnieks

Renāram Doršam, 20 gadus vecajam kalnu slēpotājam, piedalīšanās olimpiskajās spēlēs nav pavērusi rožaināku skatu uz nākotni. Šobrīd cerība ir tikai uz sponsoru labvēlību, citādi starts Turīnā paliks pirmais un pēdējais nopietnais viņa karjerā.

– Kāda tev izdevās debija olimpiskajās spēlēs?

– Esmu apmierināts, jo mērķi aptuveni izdevās sasniegt. Par konkrētām vietām, braucot uz Turīnu, nemaz nedomāju. Līderiem zaudēju astoņas sekundes, kas ir aptuveni tik, cik biju rēķinājis. Zināju, ka būs grūti apstākļi – tehniski sarežģīta trase, kas ekstrēmi nolieta ar ledu. Organizatori tā darīja, lai sportistiem būtu grūtāk un lai trase labāk saglabātos. Arī Ivars Ciaguns, kuram ir krietni lielāka pieredze, teica, ka tikt līdz finišam grūti. Viņam arī nepaveicās ar laika apstākļiem, kas manos braucienos bija ideāli – saule un bezvējš.

– Vai tev, olimpiskajam debitantam, acis bija lielas: viss taču jauns, grandiozs?

– Pirms tam šķita, ka būs daudz trakāk, ka nevarēs īsti koncentrēties braucieniem. Baidījos, ka cilvēku masas un daudzie mediju pārstāvji atstās lielu iespaidu, tomēr visas atmiņas ir tikai pozitīvas. Bija patīkami tur atrasties, prieks braukt. Palīdzēja tas, ka pazinu daudzus citus olimpiešus, jo Turīnā no Siguldas startēja, šķiet, veseli astoņi sportisti. Draugu lokā sacensties vienmēr ir patīkami. Uz šo mērķi biju gājis piecus gadus – kopš aizbraucu mācīties uz Norvēģiju. Kalnu slēpošanā nav nemaz tik viegli tikt uz olimpiskajām spēlēm, kā redzams, no Latvijas tas izdevās tikai diviem, lai gan nopietni trenējas vēl vairāki.

– Vai redzi iespēju panākt būtisku progresu savā sniegumā?

– Redzu gan, jautājums tikai par finansiālajām iespējām. Noteikti gribu startēt nākamajās spēlēs Vankūverā, uz kurieni brauktu ar krietni augstākiem mērķiem. Ja iztiek bez traumām un ir normāli treniņu apstākļi, varētu reāli cīnīties par iekļūšanu 30 labāko vidū. Kombinācijā, kur nobrauciena daļu veicu tik labi, cik vien spēju, tas arī šoreiz nebija tālu, tikai slaloma pēdējā braucienā pats nokļūdījos trajektoriju izvēlē par desmit centimetriem un nācās izstāties. Slalomā tā ir tradicionāla kļūda. Ja nebūtu šīs neveiksmes, debiju varētu saukt par vēl labāku.

– Vai gatavību nozīmīgajam startam neietekmēja nesaskaņas ar tēvu, kuru dēļ sanāca patrenēties mazāk, nekā biji vēlējies?

– Diez vai, esmu pārliecināts, ka Turīnā biju savā labākajā formā. Ļoti daudz palīdzēja brāļa Dināra atbalsts – gan morālais, gan tehniskais. Mēs lieliski saprotamies, tāpēc varam atrast arī labāko risinājumu tīri profesionālā ziņā. Viņš arī būtu startējis Turīnā, ja vien traumu dēļ nenāktos beigt karjeru.

– Vai tavas prognozes par karjeras nākotni joprojām ir pesimistiskas?

– Ar tēvu nesaskaņas nav atrisinātas, tāpēc sēžu un domāju, ko lai turpmāk dara. Naudas nav, tāpēc tā vien izskatās, ka būs jāiet strādāt algotu darbu, lai varētu atdot parādu, – janvāra sākumā biju spiests aizņemties, lai Norvēģijā varētu aizvadīt pēdējo sagatavošanās posmu. Pagaidām ar sponsoriem neesmu runājis, tomēr uz visu skatos reāli. Nevēlos sagrabināt naudu vienai sezonai: ja sāk olimpisko ciklu, tad jāslēpo vismaz līdz Vankūverai. Dikti negribētos, lai viss beidzas, jo olimpiskās spēles dod pamatīgu motivāciju turpmākajam darbam. Tur valdošā gaisotne ir fantastiska! Visi apkārtējie runā, ka šobrīd būtu ļoti stulbi beigt karjeru, jo ir tikai pats sākums. Nobraucienā es taču biju visjaunākais dalībnieks. Labi apzinos savus trūkumus, kurus uzlabojot būtu lielas iespējas progresēt. Viss noskaidrosies līdz septembrim. Pa vasaru fizisko formu varētu uzturēt, bet, lai tiktu uz kalniem Norvēģijā, ar gribēšanu vien nepietiks.

***

Vizīkarte

Renārs Doršs
- Dzimis: 1985. gada 13. oktobrī Siguldā
- Izglītība: Rjukanas sporta ģimnāzija (Norvēģija)
- Ģimenes stāvoklis: neprecējies
- Turīnā: 46. vieta nobraucienā, kombinācijā nefinišēja
- Hobijs: pludmales volejbols


Renārs Turīnas nobrauciena finišā. Foto: ZZ1

 
« atpakaļ
strādnieks, 09.03.2006
Strādā un pelni naudiņu. Tu 20 gadīgais puisīt vizināsies no kalniņa, a mēs tavā vietā liesim sviedrus un bendēsim veselību. Radinies strādāt un pelnīt naudiņu ar cilvēkiem noderīgu darbu.
nix.inde, 09.03.2006
lai Tev izdodas dabūt sponsorus!!!
zini, ka ļoti daudziem ir prieks par Tavu vēlēšanos turpināt un cerību redzēt startu Vankuverā :DDD
šahermaher šumaher, 09.03.2006
Ļoti nepatīk publiskā ģimenes veļas mazgāšana.
Protams, Renārs ir talantīgs sportists un būtu pelnijis lielāku atbalstu. Bet varu saprast arī Viņa tēva Daigara attieksmi, kurš ļoti labi zin cik dārga ir kalnu slēpōšana, un negrib tērēt naudu dēla sportam. Ja Renārs grib kļūt par profesionālu kalnu slēpotāju viņam ir jāmācās ar slēpēm pelnīt naudu. Es domāju, ka viņam var izdoties.Ja mērķis ir Vankuvera, tad četru gadu laikā Renārs trīsdesmitniekā iebrauktu droši, bet var izsisties arī desmitniekā. Bet desmitnieks var cīnīties par medaļām.
Šobrīd viņš ir iemests ūdenī un visi skatās, kur izpeldēs:)

Strādniek, met pie malas savu marksisko domāšanu un saproti, ka arī slēpošana var būt darbs.

jukka, 11.03.2006
Nu apsveicu ar dalību Turīnā.

Strīdus ģimenē, vismaz man tā liekas , ka nu nevajadzēja publiskot.
Tur pašam jātiek skaidrībā ,nevis klaigāt pa pasauli par saviem ģimenes locekļiem.
brigadieris, 12.03.2006
Strādnieks izskatās ir riktīga šaurā pierīte un neizskatās, ka pats kādu reizīti ir stāvējis uz starta, attiecīgi nezin kādus sviedrus, nervus un veselību tas prasa. Protams, sponsori jāmeklē pašam, jo sākumā neviens nav tāds spīdeklis pie kura visi paši lien uz vēdera.
ES, 12.03.2006
Ko jūs visi te ņemeties!Renārs ir labs sportist (labākais)un nekritizējiet viņu.Ņemot vērā ka tas bija viņa pirmais starts olimpiādē vinš to veica ļoti veiksmīgi!Un man liekas ka RENĀRAM viss vēl priekšā un vinš vēl parādīs mums visiem uz ko ir spējīgs!
TURIES RENĀR,mēs par tewi!!!:)
:), 13.03.2006
es ari domaju, ka vinam viss vel priekssa!!!TURIES:)))
Strādnieks, brigadierim, 13.03.2006
"Strādnieks izskatās ir riktīga šaurā pierīte un neizskatās, ka pats kādu reizīti ir stāvējis uz starta, attiecīgi nezin kādus sviedrus, nervus un veselību tas prasa. "
Izskatās ka brigadieris ir liekēdis kas nezin ko nozīmē Stradnieka vai zemnieka darbs. To nevar ssalīdzinat ar šļūkāšanu no kalna, 10 sek aiz uzvarētājiem, ja runa ir par sekundes simtdaļām. Un Tev brigadieri neviens nav aizliedzis būt par sponsoru šim puisēnam Renāram.
hhgv, 13.03.2006
STRĀDNIEK nemuuldi tik daudz!!!nopietni nodarboties ar sportu tas ir tik pat gruuti kaa straadaat jebkuru darbu ja ne veel gruutaak!tas prasa stiprus un izturiigus nervus!!!un tas neko nenoziime ja renaars pazaudee labaakajam 8sekundes prieksh taa ka vins bija debitant un vēl ir jauns dauzsološs sportists!un rēķinat to ka aiz pasaules visvislabākā 8sekundes!!un tas nav slikti..nemaz nav!tākā STRĀDNIEK izskatās ka tu nekad neesi bijis sportists un nesaproti kā tas ir...!tas ir grūti..bet RENĀRS turās ka vīrs!!!visu cieņu!!
RENĀR turies!:))))
Vārds:
E-pasts:
Komentārs:
 
  Lūdzu, ierakstiet attēlā redzamos 4 simbolus:
 
© 2005 Latvijas Slēpošanas savienība
tālr. 7387716
info@infoski.lv
Sponsori
Atbalstītāji
Olimpiskais centrs Sigulda