Roberts Raimo: š.g. 19.-20.aprīlī Stokholmā norisinājās ikgadējā Ziemeļvalstu distanču slēpošanas konference, kurā piedalījās pārstāvji no Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, Igaunijas un Latvijas. Konferencē Latviju pārstāvēja Latvijas Slēpošanas savienības distanču slēpošanas komisijas pārstāvji - Rīgas pašvaldības Slēpošanas koordinators Jurģis Grants un Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Sporta virziena galvenais speciālists Roberts Raimo. Jurģim Grantam tā bija pirmā šāda mēroga konference, bet Robertam Raimo tā bija atgriešanās starptautiskajā slēpošanas organizatoru vidē kopš 1995.gada.

Konferences darba kārtībā bija nacionālo izlašu komandu galveno treneru un administratoru ziņojumi par pagājušās sacensību sezonas rezultātiem, Skandināvijas kausa sacensību kalendāra izveide un noteikumu izmaiņu apstiprināšana, Ziemeļvalstu Junioru sacensību rīkošanas vietas un laika noteikšana, Skandināvijas kausa izcīņas interneta mājaslapas projekta prezentācija un apspriešana, priekšlikumu apspriešana par ziemeļvalstu distanču slēpošanas attīstību, zviedru sporta speciālistu sagatavotā distanču slēpošanas apmācības materiāla (DVD formā) prezentācija.

Latvijas pārstāvjiem tika lūgts sniegt ieskatu par situāciju un nākotnes attīstības plāniem Latvijas distanču slēpošanā. Konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar labi sagatavotu materiālu par vispārīgu situāciju Latvijas distanču slēpošanā, kā arī Rīgas slēpošanas attīstības jautājumiem. Visiem dalībniekiem tika pasniegtas piemiņas veltes.

Konferences dalībnieki atzina, ka Latvijas ziņojums bija interesants un sniedza daudz jaunas informācijas par distanču slēpošanu Latvijā.

Konferences šīgada organizatori – Zviedrijas Slēpošanas federācija aicināja Latvijas pārstāvjus izskatīt iespējas sarīkot nākošā gada konferenci Rīgā. Ideju atbalstīja arī citu valstu pārstāvji.

Lai arī ziņojumiem katrai valstij tika atvēlētas 20 minūtes, laika limits vienmēr tika pārsniegts un tika uzdoti dažādi papildjautājumi ziņotājiem. Visplašāko atskaiti par sezonas rezultātiem bija sagatavojis Norvēģijas distanču slēpošanas direktors Pers Nimoens (Per Nymoen). Norvēģi par ļoti neveiksmīgu uzskata startu Ziemas Olimpiskajās spēlēs Turīnā, kas tiek saistīts ar neraksturīgi lielo un grūti izskaidrojamo sportistu saslimšanas gadījumu skaitu. Šobrīd, ņemot vērā rezultātus, darbu ar nacionālo izlasi pārtraukusi apmēram puse no izlases treneriem. P.Nimoens solīja atskaites elektronisko versiju atsūtīt pēc atgriešanas no pēdējām sacensībām Norvēģijas ziemeļos.

Zviedrijas izlases galvenā trenera Inges Bratena (Inge Braten) noskaņojums, kaut arī viņš ir norvēģis un dzīvo Oslo, bija daudz optimistiskāks. Panākumus viņš izskaidro ar savlaicīgu speciālas sprinteru komandas izveidi un optimālu tās mācību – treniņu sistēmas izveidi.

Somu delegācijas vārdā ziņoja distanču slēpošanas direktors Pers-Olle Lindens, kas pasaules slēpošanas aprindās jau ilgu laiku pazīstams kā Pelle. Viņš atzina, ka Somijas slēpotāju rezultāti ir ļoti vāji, taču tiek meklēti ceļi problēmu risināšanai nākotnē. Esošā finansiālā situācija īsti neļauj konkurēt ar vadošo valstu komandām. Samazinājies to sportistu skaits, kuru rezultāti ir labāki par 120 FIS punktiem.

Igaunijas Slēpošanas līgu pārstāvēja distanču slēpošanas departamenta vadītājs Pāvo Naels (Paavo Nael). Viņš atzīmēja Igaunijas slēpotāju veiksmīgo startu ZOS, kā arī problēmas tādu atkārtot. Šādu rezultātu sasniegšanai federācijas distanču slēpošanas komandu kopējais budžets sastādījis ~1 000 000 EUR!

Igaunijā šogad darbojās 5 mākslīga sniega distanču slēpošanas trases (Tallinā -2, Tartu, Otepē, Jolumae (pie Pērnavas)).

25.februārī no plkst. 12.00 -16.00 40 Igaunijas distanču slēpošanas trasēs notika slēpotāju skaitīšana, kurā tika fiksēts rekordliels apmeklētāju skaits – vairāk kā 9000.

Igaunijā fiksēts arī līdz šim lielākais slēpošanas inventāra pārdošanas bums.

Šobrīd tiek apsvērta iespēja rīkot lielas distanču slēpošanas komercsacensības Tallinas centrā iesaistoties ārzemju investoriem.

Izskatot nākošās sezonas Skandināvijas kausa izcīņas kalendāra un Ziemeļvalstu jaunatnes sacensību kalendāru projektus, puses centās panākt sev izdevīgus sacensību rīkošanas laikus un vietas. Sadarbībā ar Igauņu kolēģi izdevās panākt pēc iespējas mums labvēlīgāku rezultātu, kas paredz, ka Skandināvijas kausa 1.etaps notiks decembra vidū Somijā (vieta vēl tiks precizēta), 2.etaps 1.janvāra nedēļā Norvēģijas dienvidos (Gjovikā), 3.etaps 2.februāra nedēļā Igaunijā (Jolumae), bet 4.etaps 4.februāra nedēļā Zviedrijā (Falunā). Distanču garumu un pārvietošanās stilu noteikšanas politiku veidojām tā, lai sezonas sākumā būtu īsākās distances, bet beigās garākās, kā arī vēl citu objektīvu apsvērumu vadīti.

Ziemeļvalstu junioru sacensību norise 2007.gadā būs Zviedrijas vidienē (Orkoldsvikā) (1989/90 g.dz.), bet 2008.gadā Igaunijā.

Attiecībā uz sacensību noteikumu izmaiņām ilgākās debates notika par lētāku uzturēšanās izmaksu noteikšanu, kas jānodrošina sacensību rīkotājiem un servisa telpu bezmaksas platību apmēru. Mūsu un Igauņu argumenti izrādījās efektīvāki, jo nav loģiski, ka Skandināvijas kausu uzturēšanās izmaksas ir augstākas par Pasaules kausu izmaksām, proti – 65 EUR. Tāpat, loģiski, mums izdevīgs bija priekšlikums, noteikt, ka līdz noteiktam komandas dalībnieku skaitam servisa telpas ir bezmaksas, bet tālāk komandām par katru kv.m. ir jāmaksā, savlaicīgi paziņojot organizatoram par komandas skaitlisko sastāvu. 

Tā kā pēc norvēģu ierosinājuma ir plānots FIS mājaslapas ietvaros atvērt arī Skandināvijas kausa izcīņas sacensību apakšlapu, tad notika šīs mājaslapas projekta prezentācija un iespējamo papildinājumu apspriešana. Mūsu priekšlikums bija sākumlapas kartē iekļaut Latviju un papildināt to ar Latvijas Slēpošanas savienības logo. Pirmā priekšlikuma daļa pēc nelielas debates tika atbalstīta, taču otrā noraidīta argumentējot ar to, ka neesam sacensību rīkotāji.

Sadaļā par priekšlikumiem Ziemeļvalstu slēpošanas attīstības jautājumos izteicām divus priekšlikumus, no kuriem viens tika ar atzinību atbalstīts un turpat uz vietas papildināts, bet otrs neguva atbalstu oficiālajā sanāksmes daļā, bet labi attīstīts neoficiālajā.

Atbalstīts tika priekšlikums veidot vienotu slēpošanas sacensību seriālu Skandināvijas ziemeļdaļā marta beigās un aprīlī ar 6-8 startiem. Tas ļautu mums iegūt papildus sacensību pieredzi, pagarinot sezonu un samazinot izdevumus. Šim pasākumam ieteicām meklēt ES finansējumu.

Priekšlikums tika papildināts ar varbūtēju Krievijas (Murmanskas) sacensību iekļaušanu šajā tūrē. Tika nolemts atzīt ideju kā ļoti perspektīvu un veidot darba grupu tās attīstīšanai.

Otra priekšlikuma ideja bija par Ziemeļvalstu jauniešu sacensību rīkošanu vismaz vienreiz gadā. Šis priekšlikums formāli neguva atbalstu, jo visās valstīs esot spēcīgas jaunatnes sacensību sistēmas. Papildinot priekšlikumu ar nepieciešamību rīkot Eiropas vai Pasaules čempionātu jauniešiem, oficiāli vispār netika formulēta tā noraidīšana. Mūsuprāt, šo jautājumu mums nepieciešams ierosināt FIS kongresā debatēs.

Konferences noslēgumā Moras (Zviedrija) ģimnāzijas vadītājs Robins Johansons prezentēja zviedru slēpošanas speciālistu izveidoto slēpošanas apmācības DVD versiju. Mūsuprāt, tā ir ļoti veiksmīga, kaut arī pieredzējušais speciālists bija gana paškritisks.

Nenoliedzami, ka šādu pasākumu regulāra un mērķtiecīga apmeklēšana un arī rīkošana ir nepieciešama, ja Latvijas distanču slēpotāji vēlas sasniegt jaunas virsotnes augstākā līmeņa starptautiskajās sacensībās. Tāpat nepieciešams iekļauties Starptautiskās slēpošanas federācijas (FIS) komisiju darbībā.

Roberts Raimo un Jurģis Grants

Norvēģijas distanču slēpošanas direktors Per Nymoen

Igaunijas distanču slēpošanas direktors Paavo Nael