Visi darba procesā

18.-19.11.2005 Austrija/Flattah/Moltall notika borderkrosa trašu būvniecības kursi. Uz kursiem devos viens. Ar lidmašīnu no Rīgas līdz Minhenei un tad ar vilcienu. Vilcienu gribētu īpaši pieminēt, jo.......

Viss ir labi, ērtas sēdvietas silti un piedevām siltums regulējams, bet nemaz tik vienkārši tas nav. Ja nekad neesat braukuši ar vilcienu esiet modri:

1) mēdz būt, ka vilciens ir garš un to kādā no stacijām sadala, tāpēc skatieties uzmanīgi uz vilciena numuriem, kas redzami uz iekāpšanas durvīm, jo ne vienmēr biļešu kontrolieri jums pateiks, ka esat iekāpis nepareizā vilciena daļā. 2) dažkārt naudas ekonomijas nolūkos starp stacijām notiek pārbraukšana ar autobusiem.Bet visādi citādi pārvietošanās ar vilcieniem Vācijā un Austrijā ir ļoti ērtas. Cenas arī pieņemamas. Austrijā, ja brauksiet četri, dabūsiet grupas atlaidi.

18. no rīta ierados pulcēšanās vietā, kur satiku visus pārējos dalībniekus – vāciešus, kataloniešus, austriešus, maķedoniešus, u.c. Pasākuma vadītāji - sacensību departamenta direktors Alex un būvēšanas speciālists Kristofs. Dodamies uz kalnu un sākam darboties – pirmais ko mācamies ir pirmā pagrieziena būvēšana, kas ir svarīgākais elements, jo pirmajā pagriezienā jau parasti sportisti ir izkliedējušies un par 60% noteikts uzvarētājs. Pagriezienam jābūt pareizi būvētam, lai sacensību dalībnieki varētu izmantot dēļa slīdvirsmu braukšanai nevis kanti, kas samazina ātrumu. Nākamais elements – galds. Pēc tam tramplīns, kuram Pasaules kausā jābūt tik lielam kā mums pieņemts būvēt Big Air. Pēc tam rolli, kuriem arī savas specifiskas lietas svarīgas. Diemžēl daudzām lietām Latvijas apstākļos nepietiek vietas, bet mēģināt var un idejas rodas...

19. nodarbības visu dienu konferenču zālē. Modelējam borderkrosa trases par ko visiem liels prieks. Tāpat laba iespēja turpināt sadarbību, kas iesākusies iepriekšējā vakarā neformālā atmosfērā, taču šodien esam salikti kopā un varam kopīgi ģenerēt idejas. Pēc tam prezentācijas, kuru laikā jautrība sit augstu vilni un katra grupa izrādās kā nu vien māk. Trases modelējām priekš junioru čempionāta Korejā un redzēju kāds būs kalns – bildēs, protams. Kursu organizatori bija apmierināti ar visu grupu paveikto darbu, jo visas trases bija visnotaļ līdzīgas, taču viens secinājums – par ātru. Kā teica organizatori – 90% no visām trasēm ir par ātru un vietā šeit ir pieskarties tēmai par drošību.

Trasē pie pagriezieniem un tramplīniem jāizvieto sieti vairākās kārtās. Latvijā bieži vien speciālo mietu vietā tiek izmantoti koka mieti, kas godīgi sakot nevis uzlabo drošību, bet tieši pretēji. Kā atgādinājums – obligāti jālieto ķiveres...

Kopumā par kursiem ir ļoti pozitīvs iespaids. Neko super jaunu jau nestāstīja, bet daudzas lietas tika galvā sakārtotas secīgi, kas domāju palīdzēs turpmāk organizējot sacensības Latvijā. Laba pieredze ir iegūta tieši organizēšanas jomā, kā pareizi plānot, elementu secība utt.

Šāds izskatās pagrieziens atbilstošs Eiropas kausa posmam

Pagrieziena gludināšana ar ratraku 

Polijas tehniskais delegāts un aiz viņa mācāmies uzstādīt drošības sietus