www.norge.lv info@bridgemediagroup.com
Jaunumi
Slēpošanas savienība
Normatīvie akti
Kalendārs
Sporta klubi
Sporta skolas
Forums
Sludinājumi
Galerija
Saites
Reklāma
Arhīvs
Instruktori
Tautas galerija
Trases
E-pasts
Parole
Reģistrēties
 
Manuprāt latvieši Vankūverā nostartēja
labāk nekā bija domāts
varēja labāk
savu iespēju robežās
olimpiskais princips- labi, ka startēja
cits
     Rezultāti
Meklēt lapā
Reklāma
sportacentrs.com
DEAC
Top.LV
Šodien vārda dienu svin: Evelīna, Aurēlija, Mētra Pirmdiena, 26. februāris, plkst. 12:24
Arhīvs : Sezona 2005/2006
Vispirms kārtību savā pagalmā

Latvijas Avīze / 2005-12-27 / Sports
Autors: EGĪLS JURISONS

Piedalīšanās olimpiskajās spēlēs dažam būs vērtīgākā godalga viņa sportista mūžā. Latvijas Slēpošanas savienība (LSS), kuras pajumtē ir trīs sporta veidi, pavasarī ievēlēja sev jaunus vadītājus, lai divu triju gadu laikā ne vien sakārtotu savu saimniecību, bet arī plūktu pirmos šā darba augļus. Turīnas olimpiskajām spēlēm LSS gatava deleģēt vismaz sešus savējos – četrus distanču un divus kalnu slēpotājus.

Pieci vīri valdē. Pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mūsu delegācijā 1992. gadā Albērvilā ar slēpēm bija viens distančnieks un divi frīstailā – sporta veidā, kas tagad pie mums tikpat kā aizmirsies. Divās olimpiskajās spēlēs piedalījušies kalnu slēpotāji, sniega dēļa snovborda meistari pagaidām ne reizi, toties distanču slēpotāji – visās četrās spēlēs pēc kārtas, lai gan nepavisam ne spoži. 1998. gadā viņus, atgriezušos no Nagano, pašmāju prese noknābāja tik nesaudzīgi, ka no amata atkāpās Slēpošanas federācijas prezidents Dzintars Pommers. Kopš tā laika slēpotājiem vadība mainījusies tik bieži, ka visus grūti pat atcerēties. Patlaban tā izveidota ļoti kompakta. LSS valdē darbojas pieci vīri, trīs no viņiem pārzina katrs savu sporta veidu: Mārtiņš Niklass atbild par distancēm, Dinārs Doršs – par kalnu slēpošanu, Juris Titovs – par snovbordu. Valdes priekšsēdētāja vietnieks ir Guntis Čivčs, bet par priekšsēdētāju un LSS prezidentu ievēlēts zvērināts advokāts Vairis Brīze, kurš nesen viesojās "Latvijas Avīzes" redakcijā. Vienota organizācijaPārmaiņas slēpotāju saimniecībā vispirms jūtamas, internetā atverot LSS mājas lapu infoski.lv.– Viens no mūsu pirmajiem uzdevumiem ir informēt sabiedrību par LSS un radīt interesi par šiem trim sporta veidiem. Protams, mēs nesākām tukšā vietā, tautā jau iemīļotas vairākas pašmāju sacensības gan kalnu un distanču slēpošanā, gan snovbordā. Taču gribam parādīt, ka esam vienota organizācija, lai iegūtu plašāku publicitāti, kas nākotnē palīdzēs uzlabot arī LSS finanšu lietas. Paraugam mums noder orientēšanās entuziasti, panākot sava sporta veida atzīšanu par šogad populārāko Latvijā. Otrs lielākais darbs, ko patlaban veicam, ir LSS organizatoriskās struktūras sakārtošana līdz tādam līmenim, ka lēmumu pieņemšanā arvien vairāk piedalās slēpošanas klubi. Esam nodrošinājuši pilnīgu informācijas apmaiņu, iekšējo elektronisko saraksti, kam divu trīs sezonu laikā vajadzētu labvēlīgi ietekmēt arī sportiskos rezultātus. Mūsu ilgtermiņa stratēģija izplānota tā, lai struktūra attīstītu pati sevi.

– Vai slēpošana pie mums var kļūt populāra, ja gandrīz visa ziema paiet bez sniega?

– Bet palūkojiet vien, cik Latvijā jau slēpošanai labiekārtotu kalnu un cik daudzi tos pastāvīgi apmeklē! Arī es pats brīvajā laikā bieži esmu starp viņiem, bet mani trīs bērni, meita un dvīņi, kalnu slēpošanā trenējas no septiņu astoņu gadu vecuma. Tagad viņi jau padsmitnieki, tādēļ man pirms ievēlēšanas par LSS prezidentu bija iespēja šis lietas diezgan ilgi iepazīt arī no otras puses.Runā, ka kalnu slēpošana savas dārdzības dēļ esot izprieca tikai bagātniekiem. Nepiekrītu, jo inventāra cenas un maksa par trašu lietošanu kļūst arvien pieejamāka, par ko liecina masveidība. Turklāt kalnu slēpošana neprasa milzīgas finanšu investīcijas salīdzinājumā, piemēram, ar hokeju un vēl vairākiem sporta veidiem. Protams, vecākiem savu bērnu treniņiem jāziedo ievērojami vairāk naudas, nekā to spēj sporta skolas.

– Vēl lētāka iznāk distanču slēpošana.–

Tas ir līdz šim mazāk apstrādāts dārziņš. Distančnieki dzīvo ar pieticīgāko budžetu no visiem slēpotājiem, kas ierobežo arī viņu publicitāti, tomēr ar LSS pūlēm šis sporta veids tuvākajos gados varētu kļūt krietni populārāks. Latvijā distanču slēpošana notiek galvenokārt rajonos – Cēsu, Madonas, Pļaviņu, Alūksnes. Taču puse valsts iedzīvotāju mīt galvaspilsētā, tādēļ gan LSS, gan Rīgas domei un varbūt arī Rīgas rajona padomei būtu jāsaliek kopā galvas, lai izdomātu, kā pilsētā un tās apkārtnē izveidot trašu tīklu distanču slēpotājiem. Tad šis sporta veids noteikti attīstīsies straujāk. Ar interesi raugāmies, kā īstenosies Rīgas domes projekts mākslīgā sniega trases radīšanai Uzvaras parkā. LSS tajā nepiedalās, taču atbalstīs pavisam noteikti.Kā iededzināt zvaigznes.

– Tiktāl par tā saucamo tautas sportu, bet kā LSS plāno sekmēt mūsu slēpotāju sekmes starptautiskajās sacensībās?

– Pienācis brīdis, kad tautas sporta lielā masa jāsāk sakārtot atbilstoši sasniegtajiem rezultātiem un papildus finansēt spēcīgākos, veicinot viņu progresu. Tuvākajā laikā, jau šoziem, sāksim darbu, lai nākamajā sezonā varētu skaidri definēt, kas mums ir valsts izlase. Līdz šim labākie distanču slēpotāji darbojās par sevi, tāpat arī kalnu slēpošanā un snovbordā, bet, ja LSS izdosies izveidot vienotu Latvijas izlasi un atrast tai pietiekamu finansējumu, tad pēc kāda laika jāparādās arī rezultātiem. Kopš esmu šajā amatā, man vairākas reizes jautāts: kur tad ir tās jūsu zvaigznes, kas noderētu LSS izkārtnei? Bet zvaigznes nerodas pašas no sevis, tās nevar izaudzināt ar slēpošanas klubu spēkiem vien.Visos trīs mūsu sporta veidos aktīvākais vecums sākas ar desmit gadiem, turpinās līdz 18, un tad juniors nereti pamet sportu, jo nav organizētas struktūras sportista turpmākajai izaugsmei, nav perspektīvas, lai gan pret viņu vajadzētu būt pavisam citādai attieksmei gan treniņu, gan organizatoriskajā ziņā. Nepilns desmits jauniešu ar vecāku finansiālo atbalstu mācās un trenējas Austrijas kalnu slēpošanas skolās, uz tām pošas vēl citi, taču tas nenotiek tiešā sasaistē ar valsti un LSS, kā mums gribētos.Tādēļ esam uzsākuši principiālas pārmaiņas, vispirms savu sacensību sistēmā. Visos LSS sporta veidos vairākos posmos notiks Latvijas kausa izcīņa, Latvijas jaunatnes čempionāts un Latvijas atklātais čempionāts. Sacensību rīkošanas tiesības LSS deleģē klubiem un sporta skolām, taču pieprasot, lai visos mačos būtu vienādi saprotami noteikumi, ko nedrīkst mainīt līdz sezonas beigām, un visos varētu skaitīt reitinga punktus. Sportistu reitings ļauj skaidri saprast, kas ir kurš (pirmais, otrais utt), un nepieciešams valsts izlases komandu izveidei, to dalībnieku uzaicināšanai treniņu nometnēs.

– Kas drīkst piedalīties reitinga sacensībās?

– Visi ar LSS licencēm. Lai šo licenci saņemtu, jāiestājas kādā slēpošanas klubā, kas savos biedros ieaudzina gan sportisko garu, gan kultūru. Klubā sportists apgūst slēpošanas tradīcijas vai vismaz par tām uzzina.

– Kas būtu darāms, piemēram, "Latvijas Avīzes" sporta kluba biedriem, lai piedalītos šajās sacensībās?

– Rakstiet iesniegumu par iestāšanos LSS, valdē izvērtēsim, vai "LA" kluba darbības virzieni saskan ar mūsējiem. Ja uzņemsim, tad jums būs gan tiesības ietekmēt LSS darbu, gan arī pienākums ievērot mūsu standartus un uzvedības normas. Panākt uzticēšanos.

– Kur LSS ņems naudu iecerēto pārmaiņu veikšanai?

– Ne valsts, ne sponsoru nauda nemēdz ienākt organizatoriski nesakārtotā sistēmā, tādēļ jau mēs savējo cenšamies padarīt maksimāli pārskatāmu. Būdams advokāts, es uz šīm lietām skatos citādi nekā varbūt dažs cits. LSS prezidenta vēlēšanu sapulcē bija jautājums, cik liela ir mana pieredze sportā. Atbildēju, ka ne sevišķi, toties man ir ļoti liela pieredze strādāt ar maksātnespējīgiem uzņēmumiem.

– Kas, jūsuprāt, varētu ieinteresēt sponsorus sadarbībai ar LSS?–

Vispirms sakārtosim attiecības ar visām lielajām valsts sporta organizācijām tādā līmenī, lai mūsu darbs tām radītu uzticēšanos. LSS sacensības rīkosim sadarbībā ar sporta skolām, jo tām atbilstoši akreditētajām mācību programmām paredzēta valsts budžeta nauda šim nolūkam. LSS tai pieliks savu finansējumu, un divatā iznāks kvalitatīvāki mači ar lielāku publicitāti nekā katram atsevišķi.Saprotams, mums ir interese par sponsoriem, taču šosezon vēl īpaši nesteigsimies. Sākumā mēģināsim sarēķināt visas LSS izmaksas, budžetu un pārējos nepieciešamos izdevumus, jo mums vienkārši trūkst pieredzes. Bet, ja nu kāds sponsors pieteiksies pats, tad paldies. Snovbordistiem jau ir sadarbība ar vairākiem uzņēmumiem, kas vēlas izvietot savu reklāmu viņu populārākajās sacīkstēs un par to maksā, pēdējā laikā nodrošinot šā sporta veida finansējumu. Šoziem pie mums pirmo reizi notiks Starptautiskās slēpošanas federācijas (FIS) sacensības snovbordā – Eiropas kausa izcīņas posms 20. janvārī Tukuma rajona Milzkalnē.

– Cik slēpotājus LSS gribēs iekļaut Latvijas delegācijā Turīnas olimpiskajās spēlēs?

– Mūsu interesēs ir deleģēt visus, kas izpildījuši olimpiskās atlases prasības. Domājam par četriem distanču slēpotājiem, Turīnai jau kvalificējušies arī divi kalnieši. Neceram uzrādīt spožus rezultātus, taču piedalīšanās olimpiskajās spēlēs dažam varētu būt vērtīgākā godalga viņa sportista mūžā, bet citiem – pamudinājums trenēties ar izredzēm kļūt par olimpieti.

 
« atpakaļ
Šim rakstam nav neviena komentāra!
Vārds:
E-pasts:
Komentārs:
 
  Lūdzu, ierakstiet attēlā redzamos 4 simbolus:
 
© 2005 Latvijas Slēpošanas savienība
tālr. 7387716
[email protected]
Sponsori
Atbalstītāji
Olimpiskais centrs Sigulda