Ļoti iespējams, ka Vankūverā Latviju kalnu slēpošanā tāpat kā šī sporta veida olimpiskajā debijā 1936. gadā Garmišpartenkirhenē atkal pārstāvēs trīs atlēti. Jāpiebilst, ka, neskaitot biatlonu, ar slēpēm mums tieši šajā sporta veidā gūts pagaidām augstākais olimpiskais sasniegums - Ivaram Ciagunam 25. vieta Soltleiksitijas slalomā.

Ātrāk, mazāk, labāk...

Paradoksāli, bet, konkurencei kļūstot arvien sīvākai, mums labāk sāk veikties ātrumdisciplīnās. Turīnā pēc septiņdesmit gadu pārtraukuma latvietis Renāra Dorša personā atkal startēja nobraucienā, savukārt Ivars Ciaguns cīnījās supergigantā.

Šoruden Dienvidamerikas kausa izcīņā Čīlē olimpiskās kvalifikācijas A normatīvu nobraucienā izpildīja Roberts Rode. Laparvas trasē notika divas sacensības pēc kārtas. Pirmajā latvietis izcīnīja 25. vietu, kas viņam deva 45,39 FIS punktus (kalnu slēpošanā jo to mazāk, jo labāk) un nobrauciena reitingā ļāva iekļūt labāko piecsimtniekā, ierindojoties 348. vietā, tātad izpildīt A normatīva prasības. Tiesa, otrajā sacensībā Roberts kļūdījās, aizķēra vārtu kārti un palidoja ne tikai pa trasi, bet arī helikopterā uz hospitāli. Tagad smadzeņu satricinājuma sekas jau pārvarētas, un Rode novembra pēdējās nedēļas nogalē Leikluisas trasē Kanādā gatavojas debitēt Pasaules kausa izcīņas posmā.

Lai līdzenās Latvijas paradoksu mērs būtu pilns, jāpiebilst, ka tieši nobraucienā, kur trases garums pārsniedz trīs kilometrus, gūti vislielākie panākumi. PSRS pastāvēšanas pēdējos gados valmieriete Ulla Lodziņa šajā disciplīnā izcīnīja pasaules junioru meistarsacīkšu bronzas medaļu, ieguva Eiropas kausu un reiz Pasaules kausa trasē finišēja ceturtā.

Divi nobraucienā?

"Pirms Roberta panākuma mēs jau bijām nodrošinājuši divas vietas atbilstoši B kvalifikācijas prasībām," skaidro kalnu slēpotāju izlases galvenais treneris Dinārs Doršs. "Lai startētu pa vienam dalībniekam slalomā un milzu slalomā gan sievietēm, gan vīriešiem, šajās disciplīnās nedrīkst būt vairāk par 140 FIS punktiem, kā arī obligāti bija jāpiedalās šāgada pasaules čempionātā Valdizērā. Mums šīm prasībām atbilst gandrīz visi astoņi izlases dalībnieki. Turklāt B kvalifikācija tiek anulēta tikai tad, ja A normatīvu izpilda divi sportisti. Galīgā olimpiešu skaitīšana beigsies 25. janvārī."

Ļoti nopietni, ieguldot personīgos līdzekļus, šai sezonai gatavojas Einārs Lansmanis, kurš arī cer izpildīt A normatīvu... nobraucienā. "Einārs amerikāņu speciālista vadībā trenējas somu komandā, kurā ir vairāki 20 punktu slēpotāji," stāsta Doršs. "Laparvas nobraucienā viņš izcīnīja 38. vietu (73 FIS punkti), ar vēl diviem labiem startiem arī Lansmanis var iekļūt labāko piecsimtniekā. Einārs novembrī cīnīsies slalomā un milzu slalomā Somijā, bet pēc tam dosies uz Leikluisu, kur pēc PK mačiem abi ar Rodi piedalīsies Ziemeļamerikas kausa izcīņā nobraucienā."

Ja Lansmanim paveiksies nobraucienā, citās disciplīnās vīriešu konkurencē mēs pārstāvēti nebūsim. Ja ne, turpināsies cīņa par to, kurš startēs slalomā un milzu slalomā.

Spogulis rādīs

Pēc FIS punktiem (48,7) un tituliem mūsu labākais slalomists ir izlases jaunākais vīrs septiņpadsmitgadīgais Mārupes skolnieks Kristaps Zvejnieks. Aizpērnajā ziemā viņš kļuva par pasaules kadetu vicečempionu slalomā, iepriekšējā gada vasarā treniņā uz ledāja lauza kāju, šāgada janvārī kļuva par Latvijas čempionu un pēc tam vēlreiz lauza to pašu kāju. Tādējādi uz Kristapu neattiecas prasība par dalību pasaules čempionātā.

Vasaras beigās apņēmīgais jauneklis izskatījās pilnībā atguvis fizisko kondīciju. "Turklāt ļoti motivēts," piebilst Doršs. Par sajūtām trasē varēs spriest jau šīsnedēļas nogalē, kad Zvejnieks un Liene Fimbauere startēs pirmajos Eiropas mačos apjumtā trasē. Vīriem rezervē vēl ir Svens Markss.

Pārliecinoša mūsu dāmu komandas līdere ir valmieriete Liene Fimbauere - 66,36 FIS punkti slalomā, 73,45 - milzu slalomā. Tiesa, pagājušajā sezonā divas Latvijas čempiones medaļas izcīnīja Lelde Gasūna, kura iepriekšējo sezonu bija izlaidusi, zaudējot arī jebkādus FIS punktus. To atgūšana pietiekami mazā apmērā būtu iespējama, jo Lelde trenējoties nopietni. Nav skaidrs, vai iespējams attaisnot viņas nepiedalīšanos pasaules čempionātā.

Šī problēma atkrīt Ketijai Kleinšmitei un Annai Bondarei. Olimpiskās ambīcijas šķiet vairs neizvirza Kristīne Poška.

Bet ziema jau klauvē pie mūsu durvīm, lai kā spogulī parādītu, ko kurš īsteni spēj.

Autors: Dainis CAUNE
Datums: 06.11.2009.
Raksts pārbublicēts no žurnāla "Sports" , oriģināls lasāms --> šeit