Gribu padalīties iespaidos ar kalnu slēpošanas interesentiem par Roberta Rodes startu PK posmā Leikluisā - Kanādā, 25.-28. Novembrī. Rezultāti ir zināmi - 72. pēdējā vieta, 9.11 sek. aiz uzvarētāja D.Kuša. Trases garums 3089m, augstuma starpība 831m, tātad 10 Pirtnieki vai Kordes trases viena aiz otras. Stāvākie posmi sasaldēti ledū... Lēmums par piedalīšanos šajās sacensības tika pieņemts pēc Olimpiskā A normatīva izpildīšanas Čīlē, Septembra sākumā,

jo tikai OS, PČ un PK nobrauciena trases ir vienlīdz sarežģītas un ledainas. Zemākas kategorijas sacensībās ir īsāki un vieglāki nobraucieni. Ari Leikluisā, kur nākošnedēļ paredzēts NAC nobrauciens, stāvākajās vietās ledus tikšot noņemts un starts būšot zemāk.

Pirms sacensībām ir oficiālie treniņbraucieni ar starpfinišiem un 2 radaru mērījumiem, precīzi kā mačos. Pirmajā treniņā, pēc apskates, bija nelielas bažas, lai neteiktu vairāk - kā izmatīs katrs no trim tramplīniem, cik liela būs kompresija griezienos pēc stāvumiem pie 120km/h, vai pietiks spēka līdz finišam.

Pirmajā treniņbraucienā izdevās izjust, ko nozīmē 3km nobrauciens pa nepazīstamu trasi un kā apskates analīze atbilda realitātei. Arī spēks, dēļ lielā sasprindzinājuma, finišā bija beidzies. Neoficālajos rezultātos parādās rezultāts - 12sek. aiz pirmā. Pēc tam parādās DSQ, jo pabraukts garām vieniem vārtiem.
Uz otro braucienu jau kaļam plānus un taktiku un rezultāts pieklājīgs - 8.34 sek. aiz pirmā. Arī spēka  ir pietiekoši,ja brauc bez lieka sasprindzinājuma. Roberts jutis, ka vēl varēs uzlabot rezultātu sacensībās.

Mačs sākās labi un raiti līdz 24-ajam dalībniekam. Bija sāpīgi skatīties Leninga kritienu. Pie apmēra, 125km/h nelīdzenā posmā atsita nenoslogoto ārējo slēpi uz sāniem un tajā brīdī aizāķēja aiz vārtu mieta. Kūleņi sanāca samērā lēzenā vietā. Pārtraukumā parādijās saulīte un tā uzlabojās redzamība, ka turpmākie 13 braucēji ar zemākiem numuriem ielaužas 30-niekā, par ko dod PK punktus.
Bet šoreiz privelēģijas Robertam netiek, jo saule pazūd, kļūst tumšāks un vēl sāk snigt. Jo tuvāk beigām, jo bēdīgāk. Efektīgi, bet veiksmīgi - tajā pašā vietā, kur nākošajā dienā Kučera - krīt Babusiaks (SVK). Viņš veiksmīgi, saviem spēkiem, atbrīvojas  no tīkliem un ar aplausiem un zvaniem tiek sagaidīts finišā. Bidlinskis (POL) nefinišē, Georgijevs (BUL) apstājās, jo vienkārši neredzot pie tāda ātruma.
Bet tie taču ir lābākie braucēji savās zemēs, kur pašiem savi kalni, infrastruktūra un viss nepieciešamais atbalsts, lai piedalītos visaugstākā līmeņa sacensībās.

Roberts, šādos apstākļos, izdarīja visu ko spēja, varbūt pat nedaudz vairāk. Viņam ir laba redze un bija liela apņēmība finišēt, kaut slēpes raustījās un lēkāja kā nepieradinātas. Kā būtu, ja būtu...? Gaidīsim nākošo reizi...

Andrejs Rode

P.S. Neesmu grafomāns, atskaite radās pēc Dināra Dorša lūguma, ko nevarēju noraidīt.



Roberts kopā ar Krievijas izlases puišiem.


Nav svarīgi kurš tu finišē, līdzjutēji ciena jebkuru sportistu. Roberts sniedz autogrāfu mazajām līdzjutējām.


Arī vietējai presei interesē no kurienes šis drosmīgais puisis...