Olimpiskais kvalifikācijas periods beidzas 25.janvārī, un uzreiz pēc tam iznāks arī FIS pasaules ranga liste, kas būs par pamatu olimpisko komandu veidošanai. Kalnu slēpošanā Latvijā tik spraiga kustība starptautisko sacensību apmeklētības un rezultātu izaugsmes ziņā modernās Latvijas slēpošanas vēsturē vēl nebija novērota. Kā zināms Roberts Rode kā pirmais no Latvijas kalnu slēpotājiem izpildīja olimpisko A normatīvu Vankūveras spēlēm nobrauciena disciplīnā jau septembrī Čīlē, bet meiteņu B normatīva kvotas vietu diezgan komfortabli ieņem Lienie Fimbauere,

jo sīvākajai konkurentei Leldei Gasūnai, kaut arī ir bijuši labi rezultāti nesenās sacensībās, tomēr pietrūkst starta iepriekšējā pasaules čempionātā, kas ir viens no FIS izvirzītajiem kritērijiem. Lelde startē ļoti labi, taču diemžēl divas izlaistās sezonas iepriekš ir bijis liels klupšanas akmens Leldes kvalifikācijai olimpiskajās spēlēs.

Vīru konkurencē lielais jautājums jau ilgāku laiku ir bijis, kurš ieņems otru B normatīva kvotas vietu, un pārstāvēs Latviju milzu slaloma un slaloma disciplīnās... Latvijas Slēpošanas Savienība visiem reālajiem kandidātiem piedāvājusi vienādus noteikumus, un visiem kandidātiem ir bijusi iespēja sisties par iespējami labākiem FIS punktiem un vietu pasaules rangā. Savukārt Latvijas izlases mērķis ir bijis palīdzēt pēc iespējas vairākiem dalībniekiem izpildīt A normatīvu.

Vīru starpā galvenais duelis par palikušo vietu joprojām rit starp Einaru Lansmani un Kristapu Zvejnieku, kur nevienam no sportistiem nav gājis rožaini. Sacensības bijušas daudzas, rezultāti mainīgi. Kristaps šķiet ar katrām sacensībām gūst pārliecību un pierāda sevi kā augstas klases atlētu slaloma disciplīnā, bet Eināra centieni un starti pietuvinājuši viņu maksimāli tuvu A normatīva izpildei superkombinācijas disciplīnā. Visi darījuši ko varējuši, un rezultāti skaidri būs pēc olimpiskās FIS listes iznākšanas. Situācija sekojoša, ja kāds no šiem abiem sportistiem kādā no disciplīnām iekļūs starp labākajiem 500 vīriem pasaulē, tad būs izpildījis olimpisko A normatīvu un aizvērs otram iespēju aizņemt B kvotas vietu. Šī brīža situācijā Kristaps Zvejnieks ir pierādījis savu pārspēku slaloma un milzu slaloma disciplīnās, bet Eināra Lansmaņa divu labāko rezultātu vidējā summa (93+77 fis punkti) ievieto viņu tieši aiz piecsimtnieka robežas. Ja izrādīsies, ka pēc olimpiskās FIS listes pārrēķina Lansmanis būs starp labākajiem 500, brauks viņš, ja nē brauks Zvejnieks.

Katrā ziņā komentārs no Latvijas Slēpošanas Sevienības puses varētu būt tāds: „Lai kuru no sportistiem mēs arī deleģētu pārstāvēt mūs olimpiskajās spēlēs, vienalga būs sajūta, ka mājās paliek labākais kalnu slēpotājs Latvijā”. Bet tādi ir notiekumi, un visiem tie ir vienādi, un tomēr šķiet, ka Latvijas kalnu slēpošanas izaugsmei kopumā tā ir pozitīva iezīme.

Ar cieņu,
Latvijas izlase kalnu slēpošanā
Dinārs Doršs