3. un 4.februārī Siguldā, Reiņa trasē norisinājās Skandināvijas kausa Baltic Tour Latvijas posma sacensības distanču slēpošanā. Latvijā šīs sacensības notiek jau trešo reizi un jau redzams, ka Ziemeļvalstu pārstāvji jau uztver par normu, ka šāda līmeņa sacensības norisinās Latvijā. Siguldā, pie tam visaugstākajā līmenī, tās notiek otro gadu pēc kārtas. Šī gada lielākie jaunumi ir tādi, ka sacensības notiek divas dienas un tās ir Baltic Tour sastāvdaļa (nākamie divi posmi ir Igaunijā – Joulumae slēpošanas centrā).

Ieguvums ir tāds, ka tas rada papildus ienākumus sacensību rīkotājiem, dodot iespēju sarīkot sacensības no finansiālā aspekta – dalībnieki ir spiesti piedalīties visos posmos, lai cīnītos par vietu kopvērtējumā. Šogad pieteikušies startam bija vairāk kā 90 vīru un 40 sievu no desmit valstīm – Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Igaunijas, Latvijas, Dānijas, Vācijas, Baltkrievijas, Lietuvas un Krievijas.
Sarunās ar citu valstu pārstāvjiem sapratām, ka ja būtu junioru grupa, dalībnieku skaits būtu vēl krietni kuplāks.

Sacensības norisinājās FIS licencētās slēpošanas trasēs, kas neskatoties uz iepriekšējās dienās notikušo snigšanu un sniegputeni, bija lieliski sagatavotas. Tas bija iespējams pateicoties J.Lazdāna domubiedru komandai un Reiņa trases īpašniekam O.Lezdiņam. Ko vien nozīmēja izkārtne, ka slaloma kalns šajā ekonomiskajā situācijā ir slēgts uz trīs dienām... TD nacionālo prestižu nodrošināja M.Niklass.

Lai arī šīs sacensības varētu nosaukt par vienām no trīs prestižākajiem ziemas sporta pasākumiem Latvijā, sporta žurnālistus kuplā skaitā manīt nevarēja – laikam jau aizbraukuši uz Vankūveru. www.sportacentrs.lv portāla komentētājs I.Bācis ar savu kompetenci piesaistīja sacensību rīkotāju uzmanību un tika uz aicināts par sacensību komentētāju otrajā sacensību dienā. Debija – spīdoša – izteiksmīgi komentāri angļu, norvēģu, krievu un latviešu valodās... bet viņš ir bijis Latvijas čempions sporta dejās...un ikdienā slēpo pa Uzvaras parku.

Man ir nepieņemami, ka sacensībās startēja tik maz Latvijas sportistu, jo šī bija laba iespēja gūt vērtīgu sportisko pieredzi gan sportistiem, gan treneriem. Tā vien var šķist, ka LSS pat tad slikti darbosies, ja sāks maksāt, lai sportisti šādās sacensībās startētu. Varbūt tomēr der atvest sporta skolu audzēkņus paskatīties? Atceros, ka padomju laikos mans treneris E.Ziņģītis mūs, jaunos sportistus, veda skatīties PČ, kas notika ne jau Latvijā un nebūt nebija tik lēts prieks... Katram no mums, kā minimums bija sapnis kādreiz tur nokļūt, bet dažam arī uzvarēt, tādēļ grūtības šķita nieks.

Patīkami, ka sacensības kā sagatavošanās elementu savā treniņprocesā iekļāva gan olimpiete A.Brice, gan Pasaules junioru čempionāta dalībnieki, gan nākošās EJOD kandidāts, gan šī gada Pasaules veterānu čempionāta dalībnieks. Diemžēl veselības likstu dēļ nevarēja piedalīties mūsu olimpietis J.Paipals. Šobrīd riskēt nedrīkst, jo godam jānostartē Olimpiskajās spēlēs.

Tā kā tehniskie rezultāti šoreiz bija pieejami onlainā, aprakstīšu mūsu sportistu iespēto un dažus citu sportistu sniegumus, kas piesaistīja papildus uzmanību.

Pirmajā sacensību dienā, saulainos laika apstākļos norisinājās sprinta sacensības brīvajā solī 1,3km tradicionālajā sprinta aplī. Sieviešu konkurencē Latviju pārstāvēja A.Brice. Viņas solis distancē jau izskatījās daudz žirgtāks kā iepriekšējās sezonas sacensībās un arī rezultāts – 33.vieta 41 dalībnieces konkurencē un 189 FIS punkti jau izskatījās krietni cerīgāks. Tomēr jāsaka, ka tas bija nedaudz sliktāk kā pērn šajās pašās sacensībās (177 FIS punkti). Cerams, ka Anetei treneru vadībā izdosies optimāli sagatavoties un nostartēt Olimpiskajās spēlēs, ka faktiski viņai ir liels avanss. Cerams, ka viņai uzradīsies spēcīgas konkurentes, kas stimulēs rezultātu izaugsmi Latvijā sieviešu konkurencē.

Vīriem kā galveno panākumu, protams, jāuzskata Rinalda Kostjukova 42.vieta (90 FIS punkti). Tas jau ir nopietns pieteikums nākotnei, jo līdz kvalifikācijai pietrūka tikai ~1,5sekunde! Visu to treneru uzmanību, kas atradās trasē vairāk piesaistīja viņa ātrums distances pirmajos 800 metros, kurus viņš faktiski veica pilnīgi līdzīgi ar sacensību uzvarētājiem. Sniegums tiešām bija iespaidīgs, tas šokēja speciālistus. Redzams, ka sportistam ir liela maksimālā jauda, tomēr vēl nepietiekoša kopējā kapacitāte, lai izturētu garāku distanci par 1km. Līdzīgi notika arī šī gada pasaules čempionātā. Treneriem un sportistam jāvērš tam papildus uzmanība, tad var atkal cerēt uz brīnumiem nākošā gada Pasaules Junioru čempionātā Otepē. Šis snieguma līmenis savā ziņā bija arī atskaites punkts uz Soču olimpiādi pārējiem Latvijas vīru slēpotājiem – tieciet 300niekā Pasaules rangā un tiksiet uz olimpiādi! Tas būtu jau pavisam cits kvalitātes standarts un, kā minimums, uz to mums šajā laika posmā kopā ir jāiet. Jāpiezīmē, ka A.Sārepū, kas ir igauņu cerība sprintā olimpiskajās spēlēs, šoreiz nespēja kvalificēties izslēgšanas braucieniem un Rinaldam vinnēja tikai vienu sekundi.
Roberts Slotiņs uzrādīja 77.vietu, uzrādot savas karjeras labāko sniegumu -180 FIS punkti. Tāpat arī 197 FIS punkti ir Pāvela Ribakova līdz šim sekmīgākais sniegums. S.Ķemeram, A.Liepiņam un A.Kalnupam šoreiz rezultāti nebija visai iepriecinoši. Valdim Bodniekam šī bija debija FIS sacensībās – 311 FIS punkti ar ko viņš bija apmierināts un vēlēšanās pilns to uzlabot jau nākošā startā.

Otrajā sacensību dienā vīri sacentās 15km, bet sievas 10km brīvā stila distancē ar intervāla startu. Sievas sacentās 3,3km aplī, bet vīri 3,75km aplī. Sacensību aplis bija iekārtots tā, ka dalībniekiem faktiski bija daudzkārt jāuzslēpo slalomkalnā un arī jāspēj tikt no tā lejā. Daži uzskatīja, ka trase nav piemērota Latvijas sportistiem, bet tikai trenējoties un startējot šādās trasēs tā īsti varam cerēt uz lielākiem panākumiem nākotnē.
Latvija tika pārstāvēta tikai vīru konkurencē - kopā 7 sportisti. Šoreiz bija manāma izteikta cīņa par to, kurš būs labākais arī savā starpā. Visaugstāko vietu (60) izcīnīja Arvis Liepiņš, taču to nevar uzskatīt par izdevušos startu, jo Arvis patālu atpalika no sava šīs sezonas labākā rezultāta – tikai 135 FIS punkti uzvarētājam zaudējot vairāk kā 4 minūtes. Redzams nogurums pēc Pasaules junioru čempionāta, kur Arvis startēja visās distancēs.
Otrais labāko laiku no Latvijas slēpotājiem uzrādīja Nauris Biķernieks – 63.vieta un 141 FIS punkti, trešo Rinalds 64.vieta un 146 FIS punkti. Rinalds šķiet tik galā ar galveno uzdevumu – ticību, ka var arī cīnīties ne tikai sprintā. Ceturtais labākais laiks no mūsējiem - P.Ribakovs - 65.vieta un 150 FIS punkti. Tas ir uzreiz par 60 FIS punktiem labāk par līdz šim sportista iespēto!
Atzinīgi nostartēja arī jaunietis M.Jakovics – 78.vieta un 188 FIS punkti, kas ir tikai par nieka 90 punktiem labāk kā līdz šim. Sandim Ķemeram 76.vieta un 178 FIS punkti. Sandis cīnījas līdz galam cik spēja, taču redzams, ka vasaras posma sagatavošanās darbs ir bijis nepietiekams. Jācer, ka līdz Latvijas Olimpiādei ieslēposies.
Mūsu veterāns Raimonds Veseris, kurš mērķtiecīgi gatavojas startam pasaules veterānu čempionātam Zviedrijā, parādīja, ka ar pulveri viss ir ok, un gatavība PČ ir līmenī – 197 FIS punkti un 79.vieta.
V.Bodnieks debitējot spēja pārvarēt 300punktu robežu.

Manu uzmanību piesaistīja ROETHE Sjur (NOR) starts, kurš distancē pārvietojās loti atbrīvoti un likās, ka pat neelpo, iebraucot finišā uzreiz parunājās – it kā nebūtu uzrādījis trešo labāko laiku. Šķiet, ka norvēģiem atkal jauns pārsteigums briest, lai arī šis slēpotājs nekāds iesācējs nav – vairākkārtējs PJČ medaļnieks.
No igauņiem atzinīgi nostartēja M.Priks un A.Masļeņnikovs attiecīgi 24. un 32.vieta. Aleksandra tēvs, gan saka, ka nav ar šo rezultātu apmierināts. Arvis PJČ startēja līdzīgi ar šiem slēpotājiem...  Siim Seelis (EST) sniegums šosezon sprintā ir liels lēciens – var redzēt, ka sportists daudz strādājis pie spēka attīstības.

Sievu konkurencē estētisku baudāmu sniegumu demonstrēja šī gada Pasaules Junioru čempionāta superzvaigzne OESTBERG Ingvild Flugstad (NOR), lai arī 10km distancē nācās samierināties ar otro vietu.
Šķiet, ka citu sportistu sniegums bija daudzmaz gaidīts.

Stratēģiski plānots, ka Skandināvijas kausa izcīņas sacensības Latvijā varētu risināties pēc rotācijas principa lielākajos Latvijas distanču slēpošanas centros, tādējādi dodot iespēju attīstīt sacensību rīkošanas pieredzi un sporta veidu šajā reģionā. Nākamgad šīs sacensības iecerēts rīkot Madonā.
Pārrunās ar Norvēģu kolēģiem atklāju, ka viņiem būtu interese startēt Latvijā aprīļa mēnesī pēc tam rīkojot sezonas noslēguma balli... ideju, šķiet, ir vērts apdomāt, kontekstā ar Madonas mākslīgā sniega trases izveidi.

Uz tikšanos sniegotajās trasēs, veiksmi mūsu olimpiešiem olimpiskajos startos, un tiem, kas mājās, darīt visu, lai uz tām nokļūtu un teicami nostartētu!

Roberts Raimo

Sacensību rezultāti --> šeit