"Masieris darīja, ko varēja, taču vaļā atnāca tikai beigās, pēdējā kilometrā," mazliet cemmīgs par veselības likstām, tomēr kopumā apmierināts ar iegūto 72. vietas 15 km distancē šodien bija Jānis Paipals. Sapratis - ja gribas rezultātu, jādomā par Sočiem un četrus gadus jāstrādā jau daudz nopietnāk.

"Nebija tā, kā biju cerējis, bet, nu - ir labi. Braucot uz Vankūveru, klusībā bija doma par Jurkas (Ģērmaņa) 49. vietu, taču - apskatoties starta protokolu un vidējos FIS punktus, skaidrs, ka kopš Soltleiksitijas līmenis ir audzis vismaz divkārt. Tā ka grūti. Domāju, ka piecdesmitnieks nav reāls. Ja strādā un paralēli trenējas, tad neko jau nevar gribēt - tas nav nopietni. Priecīgs, ka izpildi A normatīvu - jau ar to varu lepoties. Varbūt uz Sočiem. Protams, tad jātrenējas citādāk. Ja visu izdomāsim un iesim līdz galam, tad gan jau ar citu piegājienu," pārdomas par to, cik strauji progresējusi distanču slēpošana, jau pēc pirmās olimpiskās distances bija pārņēmušas sportistu. Vankūverai Paipalam ļāva sagatavoties māsas sniegtais finansiālais atbalsts, un arī, domājot par Sočiem, viņa esot gatava palīdzēt. "Teica - ja brālis grib, nav problēmu. Dosim virsū! Juris jau teica - šo olimpiādi paskatīsies, nākamo tad pēc rezultāta. Tāpat kā viņam savulaik - Nagano apskatījās un Soltleiksitijā jau deva virsū."

Jau kopš ierašanās Vankūverā slēpotājam kaut kas neesot lāga ar kājām, un šodien tas nav ļāvis cerēt uz kaut ko mazliet labāku. "Jau pašā sākumā piedzinu kājas. Jau visu nedēļu mokos, sāp. Pirmoreiz kaut kas tāds, iespējams - no garā pārlidojuma. Masieris darīja, ko varēja, taču vaļā atnāca tikai beigās, pēdējā kilometrā. Domāju, varbūt kaut kur pie vainas slēpotie 30 km Latvijas čempionātā - varbūt nevajadzēja tur startēt. Taču treneris gribēja, lai braucu, un - bija jābrauc," lēš Paipals, kurš ierindojās 72. vietā 95 slēpotāju konkurencē. "Slēpes slīdēja labi - paldies Jurim, kurš strādāja visu vakardienu un šorīt jau no septiņiem. Savu darbu paveicis labi. Protams, trase ļoti smaga. Īpaši nobraucieni. Nav kur atpūsties - ja nāc no kalna ar tādu ātrumu, sanāk, ka pilnīgi frēzē. Gandrīz kā kalnu slēpošanā jāiet līkumā. Pie mums Latvijā nekā tāda nav, bet nekur pa pasauli īpaši neesmu braukājis."

Šajās olimpiskajās spēlēs Paipals piedalīsies arī sprintā un 30 km slēpojumā, un pieļauj, ka tur klāsies mazliet labāk, jo lielāka nozīme darbam ar rokām, nevis kājām. "Darīšu visu, ko varēšu, un pēc labākās sirdsapziņas. Pats lielākas cerības lieku uz sprintu. Varbūt kaut kas izdodas."

Raksts pārpublicēts no portāla www.sportacentrs.lv
Oriģināls lasāms --> šeit


Jānis Paipals Vistleras trasē. Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze