Staņislavs Sokoļenko dzimis Kaļiņingradas apgabalā, bet no divu gadu vecuma dzīvo Valmierā kopā ar māti un vecomāti. Viņš mācījies Valmieras 4. vidusskolā (tagad Pārgaujas ģimnāzija) un Valmieras 2. vidusskolā. 1984. gadā iegūta augstākā izglītība Latvijas Valsts fiziskās kultūras un sporta institūtā (tagad Latvijas Sporta akadēmija). Bijis arī dienests Padomju armijā.

Paralēli mācībām viņš nodarbojies ar kalnu slēpošanu un 1978. gadā izcīnījis 2. vietu PSRS jaunatnes čempionātā slalomā. Aizvien biežāk viņa vārds manīts rezultātu saraksta augšdaļā PSRS līmeņa sacensībās. Savukārt Latvijas sacensībās Staņislavs ļoti ilgi neticis līdz čempiona nosaukumam savā mīļākajā kalnu slēpošanas disciplīnā - slalomā. Piedalījies divās PSRS tautu spartakiādēs, kas skaitījās vienlīdzīgas olimpiādei. 1986. gadā Almaatā izcīnījis 4. vietu divcīņā (tagad - kombinācija). Tad sekojusi virkne uzvaru mazāk nozīmīgās sacensībās, saņemts PSRS sporta meistara tituls kalnu slēpošanā. Staņislavs ir divkārtējs PSRS čempions frīstailā - 88./89.g. - un ieguvis PSRS sporta meistara titulu. Pēc augstskolas viņš atgriezies Valmierā kalnu slēpošanas trenera amatā.

- Tā saucamajos juku laikos vairāk nācās pievērsties materiālām lietām un domāt par ģimenes labklājību, tāpēc kādu laiku strādāju Valmieras naftas bāzē,atceras Staņislavs. - Vēlāk līdz 2002. gadam strādāju Strenču mežrūpniecības saimniecībā. Protams, sportu pavisam aizmirst negribējās un tas nav arī iespējams, tas palicis par mūža sirdslietu. Brīvajā laikā kopīgi ar Jāni Fimbaueru sagatavojām kalnu slēpošanas sacensībām savus un nelielu grupiņu citu bērnu. Daudzi vēl turpina savas sporta gaitas.

Kāpēc tieši kalnu slēpošana?

- 60. - 70. gados Valmierā slēpošana bija populāra iedzīvotāju vidū. Apkārtējie parki un meži katru nedēļas nogali pārvērtās par slēpošanas trasēm un ziemā bija populārākās atpūtas vietas. Mēs ar mammu bieži slēpojām. Reiz tautā sauktajā Norvēģijā ieraudzīju slēpotājus, kas ātri un skaisti slīdēja pa kalnu. Ar to dienu beidzās manas pastaigas pa mežu kopā ar mammu. Tajos laikos bija attīstīta sporta skolu sistēma un vienaudžu vidū bija liels kauns, ja tu ne ar ko nenodarbojies. Izmēģināju futbolu, hokeju, motosportu un sapratu, ka mani saista vienīgi kalnu slēpošana. Pirmā mana trenere bija Silvija Lāne.
Pats galvenais, kas nepieciešams jebkurā lietā, ir mīlestība pret to, ko tu dari, apkārtējo un paša ticība, neatlaidība un atbildība par to, ko tu dari. Visu to vairākas desmitgades manī audzināja Paulis Līde, par to viņam visu mūžu esmu pateicīgs.
Sportot sāku pirmajā klasē, 1971. gadā, un ar nākamo sezonu jau piedalījos Latvijas sacensībās. 1976. gadā Latvijas jauniešu izlases sastāvā piedalījos treniņnometnēs un Vissavienības sacensībās. Likās, atlicis tikai solis līdz sapņa piepildīšanai - lielvalsts izlasei, bet izrādījās, ka sportists no Latvijas savos 23 gados jau ir par vecu.
Tolaik pasaulē tikko radās jauns sporta veids - frīstails. Par vecāko treneri sāka strādāt slavens kalnu slēpotājs Andris Meļķis. Tā atradu turpinājumu savām sporta gaitām, specializējoties mogulam. Sākums kā vienmēr bija grūts ar daudzām salauztām slēpēm. Pēc vairākām sacensībām un grūti pavadītas sezonas tiku PSRS izlasē. Sekoja dalība Pasaules kausa posmos trīs pasaules čempionātos. Labākie sasniegumi - 11. vieta divos kausa posmos un 18. vieta 1988. gada Pasaules čempionātā.
Tad pienāca laiks domāt par ģimeni un sports vairs nebija primārais.

Ar ko esat aizņemts pašlaik?

- Katrā dzīves posmā cilvēku aizrauj dažādas intereses. Kas der jaunībā, nav iedomājams vīra gados un otrādi. Pamatā ir rūpes par savas firmas lietām, un nu jau četrus gadus sabiedriskā kārtā pildu Latvijas kalnu slēpošanas sieviešu izlases trenera pienākumus.

Kādi ir jūsu vaļasprieki?

- Ziemā slēpošana, vasarā vindsērfings. Tas man patīk un ir arī labs adrenalīna avots. Tāpat kā kalnu slēpošana tas ir sporta veids, kurā sevi var pilnveidot bezgalīgi, un rezultāts ir atkarīgs tikai no paša. Kad sanāk laiks, ar ģimeni apceļojam Latviju.

Vai pašlaik ir viegli ko sasniegt?

- Ja cilvēks ir mērķtiecīgs, neatlaidīgs un mīl to, ko viņš dara, tad var sasniegt to, ko vēlas. Vienam tas ceļš būs grūtāks, citam vieglāks, bet mērķis būs sasniedzams.

Kādi ir nākotnes plāni?

- Nekādus grandiozos plānus nekaļu. Turpināšu attīstīt savu biznesu un darīt visu, kas ir manās spējās kalnu slēpošanas attīstībai Latvijā. Mani virza nepieciešamība būt vajadzīgam un vēlme dzīvot tā, lai nebūtu kauns par paveikto&

Kas dzīvē ir pats svarīgākais?

- Mīlestība...

Kā spējat sabalansēt laiku ģimenei un darbam?

- Ideālā variantā noteiktu laiku atvēlu darbam, pārējo ģimenei. Patiesībā ir diezgan grūti saglabāt līdzsvaru, bet tas ir tikai dabiski.

Kā vērtējat mūsu olimpiešu sniegumu Vankūverā?

- Īpašs prieks un lepnums par brāļiem Šiciem un Dukuriem. Kopumā olimpiāde Latvijai bija veiksmīga. Katrs sportists darīja iespējamo, kas viņa spēkos, un pat vairāk. Arī valmierietei Lienei Fimbauerei bija nepieciešams mobilizēt ne tikai visus fiziskos spēkus un spējas, bet būt arī ļoti drosmīgai Vistleras sarežģītajās trasēs. Olimpiskie starti katram sportistam ir vieni no svarīgākajiem eksāmeniem sporta mūžā, domāju, ka Liene ir veiksmīgi tikusi galā.

Kāda varētu būt Latvijas sporta nākotne?

- Sports bija, ir un būs neatkarīgi no tā, vai kāds to grib vai negrib, sportu nevar aizliegt. Tas ir tautas izpausmes veids. Neesmu pareģis, bet domāju, ka vienmēr būs cilvēki, kas lepojas ar savu tautu, un tauta, kas lepojas ar saviem cilvēkiem& Mums ir vēl lielas talantu rezerves, svarīgi ir novērtēt tos un atbalstīt, novirzīt pareizā plūsmā. Augsti sporta sasniegumi ir iespējami tikai pie nosacījuma, ka tiks izveidota pamatota sistēma, kas strādās visos līmeņos no pirmās nodarbības līdz olimpiskajām spēlēm.

Ko domājat par ziemas sporta veidiem Valmierā un citviet Latvijā?

- Valmierā ir daudz aktīvu un talantīgu cilvēku, valmieriešiem ir visas iespējas attīstīt ziemas sporta veidus. Ir daudz talantīgu bērnu, viņiem ir visas iespējas trenēties un mācīties. Valmierai ir bagātas ziemas sporta veidu tradīcijas, daudzi pasaules līmeņa sportisti ir valmierieši. Domāju, ka Latvijā nav citas pilsētas, kas varētu lepoties ar tik lielu skaitu slavenu sportistu.

Autors: Antis Lūsa
Avots: Laikraksts "Liesma"
Publicēšanas datums: trešdiena, 2010. gada 17. marts.
Rubrika: Sports (6. lpp.)
Raksts ņemts no Lursoft laikrakstu bibliotēkas.

 

Kanādas kalnos 2010. gadā. Foto no personīgā arhīva.