Jā, Pāvels Ribakovs – Rīgas slēpošanas kluba sportists, respektīvi es, šobrīd trenējos un mācos Īslandes ziemeļu galvaspilsētā Akureyri, kas vienlaikus ir arī slēpošanas centrs valstī kā atpūtai tā arī sportam. Precīzs datums, kad atgriežos Latvijā precīzi pagaidām nav zināms, bet viennozīmīgi kaut kad maija beigās...
Dažādu apstākļu sakritības dēļ biju pieņēmis lēmumu doties ERASMUS studentu apmaiņas programmā uz 2009./10. gada pavasara semestri, gan jau bez manis mana Ekonomikas un vadības fakultāte (LU) izdzīvos pusgadu. Apmaiņas programmai pilsētas un valsts izvēlē galveno lomu nospēlēja slēpošanas trases pieejamība un iespēja trenēties. Pie tā principa pieturoties biju izvēlējies doties tieši uz Akureyri un savā izvēlē kļūdījies neesmu...
Akureyri pilsēta Īslandes mērogam ir diezgan liela ar 17 tūkst. iedzīvotāju, respektīvi tas pats kā mana dzimtā Cēsis, tāpēc jāpierod pie lielpilsētas vai dziļajiem laukiem man nebija. Tepat arī Akureyri Universitāte, kas ir diezgan cienījama valsts mērogā. Šogad Īslandē ziema ir padevisies diezgan vāja un ilgāku laika pediodu Akureyri dislocētais Hlidarfjall – ziemas aktīvās atpūtas centrs (distanču/kalnu slēpošana, snovbords), ir bijis un šobrīd ir vienīgais kas darbojas „pilnajos apgriezienos”, jo pārējā valsts daļā, it īpaši dienvidos (Reykjavik), sniega praktiski nav bijis. Hlidarfjall distanču slēpošanas trasīte atrodas apmēram 4km attālumā no pilsētas. Trasē ir 12, 5, 3.5, 1 km apļi un vakaros 3.5 km aplis ir apgaismots līdz pat 22:00 bet drīz jau tas vairs nebūs nepieciešams, jo kļūst arvien gaišāks un jau tagad (raksts top 4.aprīlī) tumšs paliek tikai ap 21:00, vasaras mēnešos, jau maija beigās, ir gaišs 24 stundas diennaktī. Trase katru dienu ar retraku tiek izdzīta, tomēr gadās ka vakaros tā atkal ir aizputināta, uzdarbojas okeāna vēji. Runājot par cilvēkiem un slēpošanas sabiedrību kopumā, tad visi ir izpalīdzīgi, pozitīvi noskaņoti cilvēki. Nekad neatteiks paķert līdzi uz sacensībām vai iedot kādu ejošu smēru, un tas nav tikai pret mani, bet arī savā starpā tie nav kā suns ar kaķi... Sacensībās pārstāvu Akureyri slēpošanas klubu, kas par mani samaksāja licences naudu lai varētu startēt sacensībās. Nostartēts Īslandes čempionātā, pagalam neveiksmīgi, tomēr guvu pieredzi. Klasikas sprinta finālā paliku uzreiz aiz goda pjedestāla – klīsteri vēl jāpamācās smērēt; 10km slidsolī nācās izstāties, jo neesmu vēl atrisinājis problēmu ar kontaktlēcām – sacensību laikā viena lēca izkrita un tādos laikaapstākļos sacensību vairs nevarēju turpināt, trase pagalam neredzama...; stafetes 1.posmā (7,5km klasikā) atnācu pārliecinoši pirmais, vinnējot iepriekšējo dienu čempionu. Sacensības notiek vidēji reizi 2 nedēļās, vienmēr turpat pa trijnieku arī grozos. Esmu sadraudzējies ar vienu no vietējiem slēpošanas treneriem Vadimu Gusevu un viņa draudzeni Veroniku Lagun, kuri par treneriem te strādā no šīs sezonas, iepriekš trīs gadus dzīvojuši Rejkjavikā. Abi bijušie sportisti no Lietuvas, Vadims startējis Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs distanču slēpošanā 2002. gadā, Veronika bijusi Lietuvas valsts izlasē biatlonā. Sportā abi atgriezās tikai šosezon pēc 4 gadu pārtraukuma, bet nu vairs tikai amatieru līmenī un vairāk kā treneri. Sniega kalnā ir varāk par pusotru metru, šonedēļ vidēji -10C un sezona turpinās pilnā sparā. Pagāšgad vietējie slēpojuši pat 15. jūnijā, izkatās, ka arī šogad sniegs turēsies tikpat ilgi – tā kā taisīšu pilnvērtīgu „zakatku” pēc sezonas. Akureyrī Universitātē man pieejama bezmaksas trenažieru zālē, pilsētā ir arī baseins, par diezgan lētu naudu – visas iespējas pilnvērtīgiem treniņiem, ko arī intensīvi izmantoju.
Šovasar, pēc Rīgas slēpošanas kluba plāna sagatavošanas procesā uzsvars tiks likts uz apjoma darbu, vācot bāzi nākošajam olimpiskajam ciklam. Startēšu arī Rollertour sacensībās, tomēr arvien vairāk akcentēšos ziemas sezonai un gatavošos Universiādei vai Pasaules junioru / U23 čempionātam Otepē un Pasaules Čempionātam distanču slēpošanā Oslo. Personīgi pagaidām pozitīvs skatījums uz nākotni un ambīciju netrūkst, ceru ka paliks arī esošais atbalsts - rezultāts neizpaliks!
Ar cieņu, Pāvels Ribakovs. Sveicieni no Īslandes.
Hlidarfjall no Akureyri pilsētas
Ar Vadimu un Veroniku Islandes čempionātā.
30m stumšanās sacensības tirdzniecības centrā, slēpošanas popularizešanai
|