Top grāmata par ziemas sporta veidiem Jelgavā pagātnes skatījumā. Tāpat kā iepriekšējos izdevumos par vieglatlētiku (2004. gadā), peldēšanu (2006.), smaiļošanu un kanoe airēšanu (2007.) un basketbolu (2008.), arī jaunajā grāmatā par ziemas sporta veidu attīstību Jelgavā tā tiks aplūkota no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Būs jelgavnieku labākie sasniegumi, sportistu un treneru biogrāfijas, sportotāju atmiņas, foto uzņēmumi, informācija par rekordiem, sporta bāzēm.

Savi daiļslidotāji un ātrslidošanas čempioni

Ir ziņas, ka jau 19. gadsimta vidū pilsētā notikušas daiļslidošanas nodarbības, ka pirmās sacensības slidošanā notika 1909. gadā, ka uz Lielupes un Driksas ledus bija ierīkotas slidotavas, ka jelgavnieki jau 1923. gadā Rīgā piedalījušies sacensībās ātrslidošanā un spējuši izcīnīt godalgotas vietas, ka Jelgavā organizētas sacensības Latvijas skolu jaunatnei ātrslidošanā, ka tieši šeit savas sporta gaitas sācis vēlāk viens no labākajiem Latvijas ātrslidotājiem Alberts Rumba.
Laikā no 1924. līdz 1934. gadam labākie armijas un republikas sacensībās militarizētājā stafetē bija Jelgavas 3. kājnieku pulka karavīri.
1924. gadā notika pirmā hokejasacīkste starp Jelgavas sastādīto komandu un Rīgas Airēšanas klubu, bet 1933. gadā – pirmās skijoringa sacensības.
Kā liecina tālaika preses publikācijas un citas rakstītas liecības, mūsu pilsētas daiļslidotāji un ātrslidotāji regulāri organizē sacensības un piedalās valsts čempionātos. Jelgavnieki Antons Veinbaums un Huberts Štekels vairākas reizes nosaukti kā provinces labākie ātrslidotāji.

Aktīvākie – skolēni un studenti

Pēc Otrā pasaules kara Jelgavā nodarboties un sacensties ziemas sporta veidos – hokejā, ātrslidošanā, slēpošanā – sevišķi iecienījusi skolu jaunatne. Kad uz mūsu pilsētu pārceļ Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju (LLA), tajā studē daudzi Latvijas novadu jaunieši, kuriem sevišķi labi padodas slēpošana. Nonākuši pieredzējušā trenera Heinriha Sostes rokās, studenti drīz vien sāk izcīnīt godalgotas vietas republikā, kļūst par čempioniem, vairāki – par sporta meistariem. Kas gan pagājušajā gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos nepazina LLA slēpotājas Mirdzu Cīruli, Liliju Pučinsku, Dzintru Lietavieti, Martu Pušmucāni, Irēnu Lipšāni, arī Viktoru Valaini (sporta meistars slēpošanā un biatlonā), Andri Gūtu, Anatoliju Leitēnu, Jāni Kaimiņu, Juri Kreili un vēl daudzus citus slēpotājus. Tāpat Jelgavas jaunatnei patika spēlēt hokeju – tika organizētas komandas, rīkotas meistarsacīkstes. Labākie hokejisti izveidoja pilsētas izlasi, kas ar Lauksaimniecības Mašīnbūves rūpnīcas vārdu piedalījās republikas meistarsacīkstēs. Kā jaunieši, tā pieaugušie tika arī līdz čempionu medaļām.
Septiņdesmitajos – astoņdesmitajos gados aktīvi darbojās LLA Skijoringa sekcija.   Šā sporta veida pārstāvji izcīnīja gan republikas, gan Baltijas čempionu nosaukumus, piedalījās Vissavienības sacensībās, kļuva par sporta meistariem.
Taču vēlāk, mainoties laika apstākļiem, mūspusē ziemās vairs nebija ne sniega, ne sala, ne arī ātrslidotāju, slēpotāju, daiļslidotāju un hokejistu – ziemas sporta popularitāte izsīka.
Tikai pēc daudzu gadu pārtraukuma, jau 21. gadsimta sākumā, kad pilsētā tika uzcelta ledus halle, otru elpu ieguva hokejs, daiļslidošana un jelgavnieki kļuva arī par jauna ziemas sporta veida – kērlinga – aizsācējiem Latvijā.

Varbūt kādam zināms vairāk?

Par pēdējo desmit gadu ziemas sporta aktivitātēm jau ir iespējams iegūt visaptverošu informāciju, taču par pagājušo gadsimtu, jāatzīst, ziņas ir visai nepilnīgas. Tādēļ grāmatas sastādīšanas procesā gribu lūgt veco jelgavnieku – sportistu un līdzjutēju, viņu bērnu un mazbērnu – pretimnākšanu: ja jums ir saglabājušās kādas tā laika liecības, diplomi, fotogrāfijas, avīžu izgriezumi, dodiet ziņu pa tālruni 63021845, jo tikai ar jūsu laipnību izdosies sagatavot pēc iespējas pilnīgāku izdevumu – apskatu par ziemas sporta veidiem Jelgavā gadsimta griezumā.

Hronoloģisks ieskats ziemas sporta notikumos

1866. gads – Jelgavā ar demonstrējumiem uzstājas modernās daiļslidošanas aizsācējs amerikānis Džeksons Heinzs.
1909. – uz Lielupes ledus tiek rīkotas skolu sacensības slidošanā. Uzvar Alberts Rumba (vēlāk daudzkārtējs Latvijas rekordists ātrslidošanā un olimpisko spēļu dalībnieks).
1923. – jelgavnieki Ž. Kocers un A. Bergs izcīna uzvaras Rīgas meistarsacīkstēs ātrslidošanā.
1924. – pirmās hokeja sacīkstes: Jelgavas kombināts pret Rīgas Airētāju kluba 2. komandu. Rezultāts 1:2 rīdzinieku labā.
1925. – Jelgavā notiek Latvijas skautu sacensības slidošanā. Uzvar mājinieki A.Biedriņš un A.Silionovs. 
1926. – N.Sukatnieks nopelna republikas meistara nosaukumu 30 km stafetes slēpojumā.
1929. – nodibina Latvijas daiļslidošanas kluba Jelgavas nodaļu. V.Hibšmanis kļūst par Zemgales meistaru 20 km slēpojumā.
1933. – pirmās skijoringa sacensības Jelgavā.
1934. – pirmās oficiālās meistarsacīkstes ātrslidošanā.
1939. – A.Veinbaums provinces labākais ātrslidotājs republikā.
1940. – skauti rīko pilsētu sacensības ātrslidošanā, piedalās Rīga, Smiltene, Alūksne, Jelgava.
1941. – pilsētas krosa sacensībās piedalās 550 slēpotāju. V.Šulcs kļūst par republikas meistaru daiļslidošanā junioru klasē, otro vietu pāru slidojumā ieņem Zadeika un Pelle.
1942. – Eiropas čempions ātrslidošanā Alfons Bērziņš slido Jelgavā, 2500 skatītāju klātbūtnē.
1947.  – pirmās pēckara meistarsacīkstes slēpošanā. Uzvar vīriešiem 10 km M.Baķis, 18 km I.Neretnieks; sievietēm 3 km A.Stūrmane, 5 km M. Siliņa.
1948. – par republikas čempioniem slidošanā ar parastām slidām kļūst V. Smilga un L. Kļava. V. Smilgai republikas rekords 100 m distancē.
1950. – M.Jonāne iekļauta republikas junioru izlasē ātrslidošanā.
1951.  – Jelgavā notiek SB «Daugava» republikas čempionāts ātrslidošanā. No mājiniecēm labākās M.Jonāne un V.Smilga. Par pilsētas čempioni hokejā kļūst Izglītības darbinieku komanda.
1954. – nodibina Jelgavas BJSS ātrslidošanas un slēpošanas nodaļas.
1958. – hokeja draudzības spēlē Šauļi – Jelgava rezultāts 12:10.
1959. – M. Cīrule (LLA) uzvar republikas meistarsacīkstēs 5 un 10 km slēpojumos.
1960. – pilsētu sacensībās ātrslidošanā piedalās Daugavpils, Dobele, Valka, Jelgava. LLA komanda izcīna pilsētas čempiona titulu hokejā.
1961. – LLA uzvar republikas augstskolu ziemas spartakiādē slēpošanā.
1965. – Lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīcas hokeja komanda uzvar republikas B grupas čempionātā.
1966. – LMR hokejisti spēlē republikas meistarsacīkšu augstākajā līgā.
1967. – Jelgava uzvar republikas jaunatnes meistarsacīkstēs.
1967.  – pirmo reizi notiek hokeja sacensības pusaudžiem «Zelta ripa».
1968. – «Zelta ripas» finālsacensībās Jelgavas 3. vidusskola izcīna pirmo vietu. (V. Samoilovs – finālspēļu labākais vārtsargs).
1970. – skijoringā LMK klasē par republikas čempioniem kļūst G. Bergmanis ar J. Abzalonu.
1971. – V.Valainis iekļūst valsts biatlona izlasē.
1972.  – Ž. Kocers 72 gadu vecumā startē republikas veterānu sacensībās ātrslidošanā.
1974. – J. Kaimiņš (LLA) kļūst par trīskārtēju republikas čempionu slēpošanā 15 un 30 km distancēs un 4x10 km stafetē kopā ar V.Valaini, A.Gūtu un A.Leitēnu. 1974. – republikas ziemas sporta spēlēs 10 km slēpojumā 1. vietu izcīna I.Lipšāne, 50 km čempions J.Kreilis. Arī 4x10 km stafetes slēpojumā uzvar LLA (V.Valainis, A. Leitēns, J.Kreilis un J.Kaimiņš).
1977. – LLA students A.Meļņiks kļūst par sporta meistaru kalnu slēpošanā.
1981. – I.Lecis ar A.Dunkuli izcīna zelta medaļas Baltijas republiku meistarsacīkstēs skijoringā.
1982. – LLA skijoringa komanda (D. Rubenis ar A. Dungeli, M.Linde ar S.Ditki, T.Megnis ar G.Leitānu un I.Lecis ar A.Dunkuli) uzvar republikas meistarsacīkstēs.


Avots: Zemgales Ziņas
Autors: Aleksandrs Balss
Publicēšanas datums: sestdiena, 2010. gada 3. aprīlis.
Rubrika: Jelgavas stāsti
Raksts pārpublicēts no Lursoft laikrakstu bibliotēkas.