Ogres un Ikšķiles pašvaldības pārstāvji 17. jūlijā devās uz Igauniju, lai iepazītos ar aktīvās atpūtas vietu izveidošanas projektu īstenošanu un kopā strādātu, lai iegūto pieredzi izmantotu, līdzīgus objektus izveidojot Ogres Zilajos kalnos. Aktīvās atpūtas vietu ierīkošanā Igaunija ir spērusi daudz lielāku soli uz priekšu, kā tas notiek Latvijā, tāpēc arī pašvaldību pārstāvji devās uz kaimiņu valsti, lai paši savām acīm redzētu, kā tas tiek darīts. Igaunijā tika aplūkotas trīs sporta bāzes – Otepē (Otepää), Pelvā (Põlva)  un Viru (Võru). Trases ierīkojusi vietējā pašvaldība, bet iznomā firmām, kas tās apsaimnieko.

 
Dienvidigaunijas pilsētas Otepē, kas pazīstama kā Igaunijas ziemas sporta galvaspilsēta, apkārtne tiek veidota, piemērojot tās infrastruktūru aktīvajai atpūtai. Otepē ir izveidoti rolleru un skrituļslidošanas celiņi 40 km garumā. Arī populārā 63 km garā Tartu maratona trase parasti sākas Otepē. Brauciena vadītājs Roberts Raimo, Rīgas domes Sporta pārvaldes priekšnieka vietnieks sporta bāzu jautājumos, bijušais olimpietis, pastāstīja, ka Otepē notiek distanču slēpošanas sacensības, arī FIS distanču slēpošanas pasaules kausa izcīņas posmi. Viena no infrastruktūras sastāvdaļām Otepē ir Tehvandi olimpiskais sporta centrs, kurā atrodas K90 tramplīns un skatu tornis, kas izbūvēts 2007. gadā. Kompleksā notiek tramplīnlēkšana, ziemeļu divcīņas un biatlona sacīkstes. Kalnu augstuma starpība šajās trasēs ir 55 metri, 4,2 kilometru garumā trase naktīs ir apgaismota. Interesanti, ka šajā sporta centrā tiek uzglabāta 20 000 kubikmetru liela sniega kaudze arī vasarā, kas atrodas zem skaidu izolācijas slāņa. “Vasaras laikā no šīs kaudzes pazūd tikai apmēram 7 – 8 % sniega,” zina teikt R. Raimo. Skaidas tiek noņemtas novembra vidū, sniegs ar pašizkrāvēju izvadāts pa apli un ar retrekiem izlīdzināts, izveidojot 4 metrus platu un 40 – 50 cm platu sniega kārtu. Mākslīgais sniegs ir blīvāks, slēpotājiem ātrāks. R. Raimo piebilda, ka šādas mākslīgā sniega trases Latvijā tiek veidotas Rīgā, Siguldā, Reiņa trasē, un Priekuļos, bet par Eiropas Savienības līdzekļiem sniega iekārtas iegādātas Alūksnē un Madonā.
Brauciena dalībnieki iepazinās arī ar atpūtas bāzēm Pelvā un Viru.
 
R. Raimo atzina, ka atpūtas bāzes ierīkošana Zilajos kalnos būtu ļoti noderīga un piemērota, to papildina arī izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums - Rīgas tuvums, kā arī kalnu augstuma starpība, kas ir 40 metri – gan tā slīpums, gan garums ir ar rezervi, lai ierīkotu slēpošanas trasi. To atzinuši arī Igaunijas un Somijas sporta speciālisti. “Zilajos kalnos būtu jāmeklē optimālākais risinājums, lai aizsargātu teritoriju kā dabas parku, gan arī iekļaujot tajā sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūru – veloceliņus, trases rollerslēpošanai, izveidotu ziemas slēpšanas stadionu, peldvietas, piebraucamos ceļus un tā tālāk. Šeit varētu ierīkot arī īpašus slēpošanas tuneļus. Igaunijā tādi plānoti 3, jau ir izveidoti skiču projekti, Somijā jau izveidoti 6. Tunelis ir 8 metrus plata telpa, izmantojama visu gadu, īpaša siltumizolācija tunelī nodrošina sniegu visu gadu. Arī uzturēšanas izmaksas nav lielas, kopējās izmaksas varētu būt ap 3 miljoni euro,” nākotnes vīziju Zilajos kalnos raksturo R. Raimo.
 
Pašvaldību pārstāvji brauciena noslēgumā apmeklēja arī Smeceres sila slēpošanas un biatlona sporta bāzi Madonā, kas ir vienīgā tāda veida sporta bāze Latvijā. Sporta bāzē plānota vēl lielāka attīstība – uzcelt centrālo ēku, kurā atrastos sporta skola, medicīnas centrs, ēdināšanas telpa, slēpošanas muzejs, Alpu istaba. Plānots arī izveidot nomas un informācijas punktu, kā arī izīrējamas istabiņas sportistiem. R. Raimo pastāstīja, ka Madonas klimats ir ļoti piemērots šādas sporta bāzes izveidošanai, jo ir bijušas ziemas, kad Madonā sniegs bijis no 7. oktobra līdz pat 22. aprīlim, vienu gadu sniegs Madonā bijis arī 9. maijā. “Šī ir viena no modernākajām trasēm pasaulē,” par Smeceres sila slēpošanas un biatlona sporta bāzi saka R. Raimo. “Te varētu rīkot pat pasaules čempionātu.”
 
Ogres novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis skaidro, ka brauciena uz Igauniju mērķis bijis iepazīties ar jau īstenotiem aktīvās atpūtas vietu izveidošanas projektiem. “Latvijā aktīvās atpūtas bāze izveidota vienīgi Madonā, kas gan vairāk orientēta uz sportistiem, tāpēc, domājot par Zilo kalnu attīstību, uzmanība jāpievērš tam, lai šeit varētu atpūsties arī visu paaudžu vietējie iedzīvotāji un pilsētas viesi, lai šeit būtu pieejamas ne tikai izgaismotas trases slēpotājiem, skrējējiem, velobraucējiem, bet te būtu patīkami uzturēties, piemēram, pastaigājoties. Nevar aizmirst arī par dabas liegumiem, jo šī teritorija ir dabas parks, bet šobrīd tas diemžēl degradējas, jo atpūta te nenotiek organizēti,” skaidro E. Helmanis un turpina: “Pašlaik Ogres Zilo kalnu saimnieks ir Ogres un Ikšķiles novada pašvaldība, bet īpašums pieder “Rīgas mežiem”. Lai situāciju atrisinātu un Zilajos kalnos patiešām sāktos attīstība, jau nākamajā domes sēdē tiks virzīts lēmumprojekts par jaunas aģentūras izveidi vai jau esošas reorganizāciju, kas apsaimniekotu Zilos kalnus un domātu pat to reālu attīstību. Aģentūras budžetu veidotu gan Ogres, gan Ikšķiles pašvaldība.”

Raksts pārpublicēts no portāla www.ogresnovads.lv
Oriģināls un attēlu galerija skatāmi --> šeit



Otepe. Foto: Ogres novads