www.norge.lv info@bridgemediagroup.com
Jaunumi
Slēpošanas savienība
Normatīvie akti
Kalendārs
Sporta klubi
Sporta skolas
Forums
Sludinājumi
Galerija
Saites
Reklāma
Arhīvs
Instruktori
Tautas galerija
Trases
E-pasts
Parole
Reģistrēties
 
Manuprāt latvieši Vankūverā nostartēja
labāk nekā bija domāts
varēja labāk
savu iespēju robežās
olimpiskais princips- labi, ka startēja
cits
     Rezultāti
Meklēt lapā
Reklāma
sportacentrs.com
DEAC
Top.LV
Šodien vārda dienu svin: Urzula, Severīns Pirmdiena, 21. oktobris, plkst. 01:33
Jaunumi
Tautas ieslēpināšana igauņu stilā
Tautas ieslēpināšana igauņu stilā

Otepe, kur pēc nepilniem četriem mēnešiem sāksies līdz šim lielākais sporta pasākums - pasaules junioru un U-23 čempionāts distanču slēpošanā, ziemeļu divcīņā un tramplīnlēkšanā, Igaunijā nebūt nav vienīgais gludās slēpošanas centrs. Mūsu kaimiņzemē tādu ir gandrīz piecdesmit. To visu veidošanā savu roku pielicis Jānuss Pulless. Šo vīru pazīst arī latviešu distanču slēpošanas ideologi Alūksnē, Cēsīs, Madonā, Siguldā, Rīgā un Ogrē.

 

Kādreizējais Igaunijas čempions karaliskajā 50 km distancē, jurists un uzņēmējs Jānuss Pulless (46) ir ne tikai Igaunijas Slēpošanas federācijas valdes loceklis. Jau vairāk nekā piecus gadus kopš izveidošanas brīža viņš vada Igaunijas Veselības trašu fondu, kas nodarbojas ar distanču slēpošanai un citām brīvdabas sporta aktivitātēm piemērotu centru izveidi un pilnveidošanu. Tagad šīs organizācijas logo pazīst katrs igaunis, tas palīdzējis atrast ceļamērķi tūkstošiem ārzemnieku. Latvijā analogas organizācijas nav.

- Kā radās ideja veidot šādu Veselības trašu fondu?

- Idejas ģenerators bija Igaunijas Slēpošanas federācija. Pirms sešiem gadiem mums bija skaidrs, kas Igauniju pārstāvēs Turīnā un kuri tur spēs cīnīties par medaļām (Kristīne Šmiguna kļuva par divkārtēju olimpisko čempioni, vienu zelta medaļu ieguva Andruss Vērpalu, labāko sešniekā iekļuva arī Jāks Mae - red.), bet tālākā nākotnē skats tik pārliecinošs nebija. Tāpēc radās šis projekts, kura mērķis ir gādāt, lai iespējami lielākam iedzīvotāju skaitam bez maksas būtu pieejamas distanču slēpošanas trases, kuras vasarās var izmantot skriešanai, rollerslēpošanai, skrituļslidošanai, riteņbraukšanai vai vienkāršai nūjošanai. Lai šīs trases tiktu arvien labāk iekārtotas - apgādātas ar mākslīgo apgaismojumu, asfaltētiem celiņiem, sniega ražošanas iekārtām, inventāra nomas punktiem, ģērbtuvēm un dušām, pakāpeniski tiecoties pēc arvien pilnīgāka komforta.

Šāds plāns prasīja prāvus līdzekļus, kuru federācijai nebija. Tāpēc tika dibināts fonds, kurā divi privātuzņēmumi - būvfirma Merko un banka Hansapank (tagad Swedbank), kā arī valsts Eesti Energia apņēmās trīs gadu periodā ieguldīt pa 10 miljoniem kronu katrs, saņemot attiecīgus likumā paredzētos peļņas nodokļa atvieglojumus.

- Gluži tukšā vietā jau nesākāt...

- Protams. Tobrīd Igaunijā jau bija mazliet vairāk par 20 brīvdabas veselības un sporta centriem, bet tiem visiem bija nepieciešamas investīcijas, lai varētu attīstīties tālāk. Ārpus šīs sistēmas ir Tehvandi Otepē, kas slēpošanā ir vienīgais mūsu nacionālais olimpiskais centrs. Tam jāatbilst visaugstākajām starptautiskajām prasībām. Parējiem ar FIS sertificētām trasēm jātiecas pēc kontinentālā jeb Skandināvijas kausa izcīņas līmeņa. Šobrīd, neskaitot Otepi, tam atbilst seši centri.

Mūsu mērķis - lai no jebkuras vietas Igaunijā līdz distanču slēpošanas trasei ar mašīnu nevajadzētu braukt ilgāk par pusstundu. Tāpēc šie centri vairāk veidojas pa Igaunijas perimetru. Veselības un slēpošanas trases ir gan dienvidpuses Hānjā, gan pie austrumu Jehvi, gan ziemeļu Rakverē, Piritā, Tallinā un Keilā, gan rietumu Paliverē, Pērnavā, kā arī mūsu salās - Kuresārē un Kērdlā.

Pirms sešiem gadiem mākslīgā sniega iekārtas bija tikai Otepē un Tallinā. Tagad sniegu varam ražot divpadsmit distanču slēpošanas centros, 46 vietās ir apgaismotas trases. Uzskatām, ka mūsu temps ir labs.

- Cik šādas trases iecerēts izveidot vēl?

- Tagad galvenais ir uzlabot un paplašināt esošās. Lai arī, piemēram, jau katrā Tallinas rajonā ir pa šādai trasei, lielākajās apdzīvotajās vietās visiem gribētājiem tajās vietas vairs nepietiek.

- Kā šajā procesā piedalās pašvaldības?

- Fonds iesēja tikai sēklu. Mūsu trīs sponsoruzņēmumi līdz šim brīdim ir ieguldījuši aptuveni 40 miljonus kronu, pašvaldības, valsts un Eiropas Savienības fondi kopā investējuši 200 miljonus. Šos projektus sākot, mums bija svarīgi, lai trasēm būtu īpašnieki, saimnieki. Tās ir pašvaldību veidotas organizācijas.

Starp citu, pirmajā gadā mūsu projektus finansēja tikai trīs lielie fonda sponsori un - līdzīgā apjomā - valsts. Bija jāpaiet zināmam laikam, līdz pašvaldības aptvēra - tas darbojas, tas ir vajadzīgs mūsu cilvēkiem! Tagad pirms iepriekšējām vietējām vēlēšanām vai katra partija savā programmā solīja veidot jaunas un uzlabot esošās veselības trases.

- Cik cilvēku izmanto šīs trases?

- Tikai nedēļas nogalēs vien 35-40 tūkstoši. Mūsu valsts dzimšanas dienā - 24. februārī - visus aicinām kāpt uz slēpēm un fiksēt, cik kilometru katrs noslēpo. Pēdējos trijos gados šajā dienā slēpo aptuveni 11 000 igauņu, kopā veicot gandrīz 100 000 kilometru, tas ir divarpus reizes apkārt zemeslodei.

Mēs rēķinām, ka aktīvo sportotāju, kas izmanto šīs brīvdabas trases, tagad Igaunijā ir trīs reizes vairāk nekā pirms pieciem gadiem, kad šādas infrastruktūras nebija. Piemēram, Tallinas maratonā visās distancēs kopā piedalījās gandrīz 12 tūkstoši skrējēju. Tartu distanču slēpošanas maratonā jau visus gribētājus vairs pieņemt nespējam, noteikts limits - 6500 dalībnieku, starp kuriem ir arī daudz latviešu.

- Kā Igaunijā sports un kultūra sadzīvo vienā ministrijā? Nekonkurē?

- Protams, konkurē. Tas ir tikai normāli. Katrs igaunis saprot, ka nauda vajadzīga gan dziesmu svētkiem, gan olimpiskajai medaļai. Kultūrai līdzekļu nepieciešams vairāk, šī joma ir daudz plašāka. Bet attiecībās ir normāls balanss. To apliecina gan daudzveidīgā Igaunijas kultūras dzīve, gan tas, ka mums jau ir tik daudzas veselības trases. Nav jau tik būtiski, kuras ministrijas paspārnē ir sports.

Galvenais, lai valdībai būtu mērķis - mūsu valstij vajadzīga veselīga tauta. Ar savām veselības trasēm mēs ļoti veicinām neorganizētā sporta attīstību, cilvēks pats izvēlas, kad, kur un kā sportot. Mēs piedāvājam bezmaksas iespējas izmantot šīs brīvdabas bāzes. Inventāra noma, pirts un citi servisa pakalpojumi jau ir vietējo uzņēmēju ziņā un pieejami par maksu.

- Organizētais sports - sporta klubi un sporta skolas saņem arī valsts finansējumu?

- Tiešā veidā ne. Tikai caur attiecīgo sporta veidu federācijām. Šo organizāciju galvenās finansētājas ir pašvaldības.

- Ko jūs tagad darāt Latvijā?

- Mēs uzskatām, ka latvieši arī pelnījuši tikt pie šādām iespējām. Jums ir aktīvi cilvēki, kas šajā virzienā jau strādā. Alūksne sadarbojas ar Hānju, Pelva ar Madonu, īstenojot ES pārrobežu projektus un uzlabojot savus distanču slēpošanas un
biatlona centrus.

Nākamie ES fondu līdzekļi būs pieejami 2014. gadā. Mūsu plāns ir līdz 2013. gadam izstrādāt pārrobežu projektus, lai varētu tālāk attīstīt savus centrus un veidot jūsējos. Tāpēc arī esmu šeit. Piemēram, Ogres un Ikšķiles pašvaldību entuziastiem ir ideja iekārtot distanču slēpošanas trases Zilajos kalnos. To vieglāk varētu izdarīt, vienlaikus uzlabojot Veselības trases Tartu. Rīgas Mežaparkam var atrast līdzinieku Tallinā. Zinu, ka jums ir nodoms veidot distanču slēpošanas stadionu Siguldā. Arī tā ir iespēja sadarboties un piesaistīt ES līdzekļus kopīgi.

Interesanti, ka jūs savukārt esat krietni pārāki par mums kalnu slēpošanas un snovborda trašu izveidē. Kopā mēs varam tikt uz priekšu ātrāk un tālāk.

Dainis CAUNE
Raksts pārpublicēts no žurnāla "Sports" mājas lapas www.sporto.lv
Oriģināls lasāms --> šeit


 
« atpakaļ
RR, 18.10.2010
Šī ir mūsu nākošās četrgades pamatprioritāte - distanču slēpošanas centru izveide izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.
Paldies J.Pulles par nesavtīgu atsaucību dažādu projektu īstenošanā.
Vārds:
E-pasts:
Komentārs:
 
  Lūdzu, ierakstiet attēlā redzamos 4 simbolus:
 
© 2005 Latvijas Slēpošanas savienība
tālr. 7387716
info@infoski.lv
Sponsori
Atbalstītāji
Olimpiskais centrs Sigulda