Esam saņēmuši apskatu par Pirmo Latvijas Snovborda forumu no tā organizētājiem, Biedrības "Sniegaklubs", kurš ir viens no 11 LSS šobrīd reģistrētajiem snovborda klubiem un 35 vispār LSS reģistrētajiem klubiem. Pateicamies Sniegaklubam par viņu aktivitāti un pārbublicējam viņu skatījumu par šo forumu.
Ledus (jeb pareizāk sakot – sniegs) ir sakustējies!
Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Galvenokārt tāpēc, ka šķiet – beidzot snovborda industrija un tās spēlētāji sāk sevi apzināties kā vienotu veselumu.
Runājot par Pirmā Latvijas Snovborda foruma nozīmi mūsu mazajā republikā, es gribētu uz to paskatīties iesākumā sausi statistiski. Pieņemot, ka tāda daudz maz nopietna industrijas attīstība sākās pirms 11 gadiem, šobrīd ir tieši tas mirklis, kad var apsēsties pie kamīna un grāmatvežu valodā runājot – uztaisīt bilanci šiem pēdējiem 11 gadiem snovbordam Latvijā. Lai gan grāmatvežu dzīvesveids nav pats aizraujošākais, ir lietas ko no viņiem var pamācīties (un būtībā pamācīties dzīves laikā var no daudz un dažādiem cilvēkiem un profesijām). Un šajā situācijā labākais, ko var pamācīties – spēja skaidri salikt pa plauktiņiem vēsturi un pieredzi un redzēt kur mēs bijām, kur mēs esam un kur mēs gribam būt.
Un tieši tāpēc šis Latvijas snovborda forums ir nozīmīgs – neskatoties uz uzskatu, pārstāvēto zīmolu vai braukšanas stila atšķirībām, svarīga ir sapratne, ka kopēju bildi veido visi kopā un nevis katrs atsevišķi. Un tie, kuriem snovbords ir būtiska viņu dzīves sastāvdaļa, tikās šajā notikumā un deva impulsu visai industrijas attīstībai.
Ja runā par attīstību, tad pilnīgi skaidri ir jāapzinās tas, ka šī ir pirmā nopietnā kustība, lai procesu organizētu ilgtermiņā. Un rezultāts nebūs rīt vai parīt. Tāds liels rezultāts varētu būt pēc pāris gadiem. Pie nosacījuma, ja motivācija katram individuāli un visiem kopā būs patiesa – pilnveidot un uzlabot snovborda kvalitāti Latvijā. Ja ir kāda cita motivācija, tad vispirms pašam sev būtu jāpajautā – vai mani paša personīgie mērķi sakrīt ar sabiedrības vajadzībām? Ja atbilde ir pozitīva, tad var darboties tālāk un rezultāts neizbēgami būs.
Kopumā forums pulcēja vairāk kā 60 nozares pārstāvjus un tas ir daudz. Braucēji, instruktori, veikali, mediji, kalnu īpašnieki, fotogrāfi, atbildīgo valsts institūciju pārstāvji. Super! Tādā ziņā varēja redzēt, ka šāds forums ir nepieciešams visiem un Sniegaklubam ir prieks, ka izdevās pulcēt tik plašu snovborda industrija spektru. Vienīgi Inārs Bīrmanis nepiedalījās. Toties piedalījās LSS vadītājs Vairis Brīze. Bet lielākais prieks un arī apliecinājums, ka šis ir pareizais solis industrijas attīstībā, bija reālo snovborda veterānu Ģirta Vārtiņa, Zigurda Penkuļa un Ginta Gailīša personā. Patiešām respekts par atbalstu un ieinteresētību joprojām. Arī Jānis Pipars, no rīta agri atgriezies no mēnesi ilga ceļojuma pa Gruziju, piedalījās. Arī Juris Žagars, Māris Birzulis no BuruSporta, Dzintars no Fun Box, Edijs no Boards.lv, Teikas Gaisma un Latvijas čempions BIG AIR disciplīnā Voldemārs Siliņš, Edgars no Xsports, Raivo un Jānis no Latvijas Snovborda instruktoru asociācijas, Arčijs no rideit.lv, Mārtiņš Tēcis un Edgars Upītis, brāļu tandēms Gizmo un Grava (jo viņi patiesi izskatās ļoti līdzīgi, pat ģērbšanās stilā), Pagrabs no Avantis, vēl daudz jaunu un neredzētu cilvēku, kuri visi acīmredzot jūtas atbildīgi un iesaistīti snovborda industrijā.
Forumu atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks sporta jautājumos Edgars Šneps, kurš izklāstīja iespējamo sadarbības struktūru snovbordistiem ar valsti. Šeit ir viela pārdomām mums visiem. Un patiesībā aicinājums uz rīcību. Vairis Brīze vairāk runāja par LSS vietu visā šajā situācijā un par iespējām sadarboties. Es stāstīju par foruma nozīmi mūsu snbrd dzīvē, savukārt Ieva stāstija par to, kā lietas notiek pasaulē.
Nozīmīgākā foruma daļa bija grupu diskusijas, kuru laikā par dažādiem jautājumiem notika viedokļu apmaiņa un kas patiesībā izkristalizēja visus snovborda dzīves aspektus un iespējas uzlabot tos. Tas arī ir tas, kas kļūs par tuvāko gadu rīcības programmu un atskaites punktu nākamajā forumā 2008.gada rudenī, lai varētu salīdzināt kas labs ir izdarīts un kas būtu darāms tālāk. Mēs esam uz pareizā ceļa, tagad ir svarīgi sapulcēties kopā uzticamiem ceļa biedriem un turpināt ceļu pareizā virzienā.
Foruma noslēgumā palikušie dalījās vīzijās (pareizāk sakot uzrakstīja savas trīs vīzijas, kā snovbordam vajadzētu attīstīties Latvijā turpmāk). Tāds lielāks šo vīziju apkopojums sekos drīzumā šeit pat Sniegaklubā.
Tas īsumā par būtiskāko šobrīd Latvijas snovbordā. Ja arī Tev ir ko teikt un piedāvāt, laipni lūdzam piedalīties.
Un vēl - lielais paldies Ievai Meļko un pārējai Sniegakluba komandai par visu, kas tika izdarīts, lai mēs visi kopā tiktos un virzītu mūsu iecienīto hobiju.
Sezona nekad nebeidzas :)
Ansis Egle
Pavisam FORMĀLI par SNOVBORDA FORUMĀ runāto!
Nu tad beidzot solītais apskats par Pirmo Latvijas Snovborda forumu Reval Hotel Latvia, uz kuru pulcējās vairāk nekā 60 snovborda aktīvistu!
Pavadīts, manuprāt, viens no nozīmīgākajiem pasākumiem, snovborda sezonas pilnvērtīgai atklāšanai – Pirmais Latvijas Snovborda forums.
Un pa lielam, tagad tikai no mums pašiem, šajā sfērā iesaistītajiem, atkarīgs, kā tad snovbords attīstīties tuvākajā un tālākajā nākotnē. Anša aprakstā tāds emocionāls pārskats par šo visu pasākumu, es mazliet pieķeršos formālajam snovbordam :) - lietām, kuras tad nosprieda foruma darba grupas, akcentēšu pamata secinājumus un galvenos mērķus nākotnei!
Forumu atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks sporta jautājumos Edgars Šneps, kurš atgādināja, ka Latvijā ir vairāk nekā 90 valstiski atzītas sportiskas organizācijas un ir izstrādāti noteikti kritēriji – kā var izveidot šādu organizāciju, ko šī organizācija dara, tāpat ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka ir gandrīz neiespējami pilnvērtīgi komunicēt ar katru no šīm organizācijām, tamdēļ svarīgi ir izveidot noturīgu un stabilu attiecīgās sfēras pārstāvniecību, kas tad arī sastrādātos ar ministriju, koordinētu līdzekļu piesaisti, sadalījumu, interešu pārstāvniecību. Šāda organizācija arī aktīvi komunicētu ar attiecīgajā sfērā iesaistītājiem klubiem, interesentiem, organizācijām, veidotu snovbordistiem vienotu platformu, kur visi iesaistītie varētu pārrunāt specifiskās lietas un tad pārstāvēt tās tālāk!
Mazai atkāpei, teorētiski Latvijā ar to vajadzētu nodarboties Latvijas Slēpošanas Savienībai!
E.Šneps piebilda, ka viņš snovbordistus uzskata par radošu publiku, un novēlēja, lai foruma laikā veidotos vīzija kā kopīgi realizēt un sakārtot šīs sfēras diezgan haotisko vidi. Pēc šīs uzrunas sekoja Latvijas Slēpošanas Savienības galvenā atbildīgā – Vaira Brīzes uzruna, viņš foruma dalībniekus iepazīstināja ar LSS paveikto, proti, detalizēti uzskaitot pasākumus, kurus atbalstījusi LSS:
- LSS ir vienīgā organizācija, kas organizē Latvijas Čempionāta posmus, tā ir vienīgā organizācija, caur kuru, Latvijas klubiem ir izeja uz starptautiskām FIS sacensībām.
- Pagājušā gādā, notikums Nr. 1 bija Latvijas Čempionāts – 100% LSS rīkots, finansēts.
- Jaunatnes olimpiādē Spānijā piedalījās 4 zēni + 4 meitenes.
- Dalība Pasaules Čempionātā, kur LSS piedalījās ar līdzfinansējumu, piedalījās 11 sportisti no Latvijas.
- Diviem sportistiem tika dota iespēja aizbraukt pieredzes apmaiņā uz Koreju.
- Divos FIS mačos tika pieteikti 8 braucēji. Kopumā FIS mačiem pieteikti 10 braucēji. Oficiālajām uzrunām beidzoties, foruma dalībnieki sadalījās darba grupās un kopīgi pārsprieda piecus pamata virzienus Latvijas snovbordā:
1. Snovborda pasākumi Latvijā, disciplīnas
2. Izglītība snovbordā – snovborda skolas, klubi, instruktori, tiesneši, tehniskie delegāti utt.
3. Informācijas vide, mediji, terminoloģija, statistika
4. Kalni, snovborda parki
5. Augstu sasniegumu sports, reitings Diskusiju rezultātā tika noteiktas pamata sfēras, kuras aktuālas Latvijā, izkristalizēti trūkumi un iespējamie risinājumi: DROŠĪBA uz KALNA Galvenie trūkumi šajā sfērā:
- nav izstrādāti kalnu sertifikācijas kritēriji/noteikumi;
- nedaudzos Latvijas kalnos, atrodas cilvēki, kuri kontrolē kārtību uz kalna;
- nav korektu noteikumi, kuri nosaka, kā jābūt sakārtotam kalnam – piebraukšana, noāķēšanās no pacēlāja, nosēdiena, tramplīna kvalitāte utt.;
- obligāta aizsargu lietošana uz kalna, Galvenie pilnveidojamie punkti šajā sfērā: - vienoti drošības noteikumi visiem Latvijas kalniem;
- vienotu – visiem atpazīstamu un saprotamu apzīmējumu izstrāde – tramplīniem, trasēm, vai kalns ir kārtībā, vai nosēdiens ir kārtībā u.c.
- kalnu zilais karogs pēc pludmaļu principa;
- dalītie parki – konstrukcijas iesācējiem un PRO braucējiem, kuras rūpīgi tiktu uzraudzītas;
- drošības zonas/vārti pie tramplīniem;
- face control uz kalna;
- face control pie inventāra izsniegšanas;
- katram kalnam piesaistīti brīvprātīgie „policisti” no pašu snovbordistu vidus;
- obligāta ķiveres lietošana braucējiem līdz 12 gadiem. IZGLĪTĪBA Galvenie trūkumi šajā sfērā:
- kalnu īpašnieku zemā interese par kvalificētu darbaspēku (apmācības sniedzēju) piesaisti savam kalnam;
- nav likumu, kuri noteiktu, ka braucējus nevar apmācīt instruktori, kuri nav izgājuši apmācību;
- Latvijā ir kritiska attieksme pret apmācību grupā;
- pašreiz Latvijā valda maldīgs uzskats, ka snovot var iemācīt jebkurš;
- nav snovborda izglītības struktūras kā tādas (nepastāv snovborda instruktoru sertifikācija);
- trūkst organizācijas, kas šo sertifikāciju uzraudzītu;
- nav LSS oficiālas nostājas par instruktoriem uz Latvijas kalniem;
- maz informācijas par instruktoru, treneru kursiem/apmācību. Galvenie pilnveidojamie punkti šajā sfērā: - snovborda izglītības struktūras veidošana;
- vienotas mācību programmas izstrāde instruktoriem;
- noteikumi, kas aizliegtu uz kalna strādāt snovborda instruktoriem bez atbilstoša sertifikāta;
- kalnu īpašnieku/valsts iespējamā līdzdalība finansiāli atbalstot instruktoru apmācību;
- uzlabot sacensību tiesnešu līmeni. SNOVBORDA PASĀKUMI LATVIJĀ Galvenie trūkumi šajā sfērā:
- nav saskaņota - oficiāla sacensību kalendāra, saskaņota rīcība kalendāra izstrādē;
- nav autoritātes vienota kalendāra izveidei;
- 2006/07 gadā par maz sacensību, sacensībās maz darbinieku;
- dalību oficiālajās sacensībās mazina LSS izstrādātais nepieciešamais reģistrācijas kods;
- nav izstrādāts kvalitatīvs braucēju reitings;
- maz oficiālu sacensību ski freestyle. Galvenie pilnveidojamie punkti šajā sfērā: - saskaņota, oficiāla sacensību kalendāra izveide pirms sezonas;
- atvieglotāki noteikumi no Latvijas Slēpošanas Savienības (LSS) puses pasākumu organizēšanā;
- atvieglotāki noteikumi braucējiem LSS reģistrācijas koda iegūšanai;
- precīzāka un kvalitatīvāka informācijas izsūtīšana no LSS par gaidāmajiem pasākumiem Latvijā un pasaulē;
- precīza un saprotama reitinga sistēmas izstrāde;
- kritēriju saprotamība un caurskatāmība par Latvijas snovborda izlases veidošanu.
INFORMĀCIJAS VIDE, MEDIJI
Galvenie trūkumi šajā sfērā:
- informācijas apmaiņa ir noslēgtā lokā, tā nav pieejama ikvienam snovborda interesentam;
- nav pieejama kvalitatīva informācija vadošajos snovborda portālos;
- nav apzināti pietiekamā daudzumā potencionālie interesenti, informācija tiek sadalīta tikai starp LSS reģistrētajiem klubiem;
- neprecīzu (nenoteiktu) kanālu izvēle informācijas izplatīšanai
- LSS nav PR nodaļa, kas nodrošinātu ar informāciju Latvijas masu medijus
- nav juridiskas autoritātes SNB koordinācijā Latvijā (jābūt organizācijai, kas apvieno klubus, organizācijas, indivīdus un tad LSS tiktu pārstāvēti ar vienotu domu). Galvenie pilnveidojamie punkti šajā sfērā: - nepieciešamas noteikt un aktualizēt oficiālo informācijas izplatītāju par snovborda notikumiem Latvijā;
- klubiem, regulāri nepieciešams aizsūtīt informāciju par savām aktivitātēm LSS;
- iesaistītajiem savā starpā aktīvāk jākomunicē par katra rīkotajiem pasākumiem;
- Sniegaklubā LSS hot desk, kur tiek uzkrāta visa formālā informācija par snovborda aktualitātēm.
Kā redzams, lietas, kuras jāattīsta un jāsakārto Latvijas snovbordā ir ļoti daudz. Tagad pats svarīgākais izkristalizēt prioritātes, saprast kas par ko ir atbildīgs attiecīgajā sfērā, savstarpēja sadarbošanās un tad...viennozīmīgi tiks rasts konsensus Latvijas snovbordā, veidota ilgtermiņa attīstība un kas zina...cerams arī latviešu braucējs Olimpiskajās spēles.
Katrā ziņā, skaidrs ir viens, pienākumu sadale ir labākais risinājums uz kvalitatīvu rīcību.
Foruma noslēgumā, lūdzām katram, kurš bija ieradies, uzrakstīt 3 mērķus uz kuriem tad Latvijas snovbordā vajadzētu virzīties. Ar svarīgākajiem mērķiem arī nobeigšu šo pārskatu!
- Turpināt snovborda attīstību kā veselīgas sociālās vides, dzīvesveida un pozitīva priekšstata radīšanai sporta jomā mūsu Latvijā;
- Snovborda atdalīšana no LSS un jaunas, kvalitatīvas snovborda pārstāvniecības izveide;
- Aktīvāka iesaistīšanās pasaules organizāciju ( WSF, TTR u.c.) pasākumos;
- Sacensību balvu fondā – skaidra nauda
- Kvalitatīva Latvijas reitinga izveidošana;
- Maksimāli „caurskatāma” snovborda industrija;
- Kvalitatīvu nevis kvantitatīvu snovborda pasākumu rīkošana;
- Kvalitatīvas informācijas apmaiņas un publicēšanas nodrošināšana;
- Kalnu un braucēju atbildības veicināšana – drošība uz kalna;
- Kvalitatīva un saskaņota sacensību kalendāra izveide pirms sezonas sākšanās; Priecīgā ziņa tā, ka pateicoties sniega pūtējiem un mīnuss grādiem, jau pavisam drīz būs iespējams atklāt sezonu, bet līdz tam, atgādinu, ka tuvākajā nākotnē sagaidāmi divu svarīgu dokumentālu materiālu prezentācija:
- Grāmatas par snovborda vēsturi un attīstību Latvijā „Sezona nekad nebeidzas” prezentācijas pasākums
- Latvijas snovbordistu veidotā filma „Čigānu vējš”
Spēku un izdošanos – MUMS VISIEM!
Liene Kreišmane
|
