Jau otro gadu top grāmata par snovbordu Latvijā. Pēc projekta autoru solītā, dienas gaismu izdevums piedzīvos vēl šogad, nu ja ne šogad, tad noteikti uzreiz pēc jaunā gada. Daļa grāmatas tirāžas tiks ziedota vispārizglītojošām skolām. Ar nepacietību gaidām! Bet, kamēr šis izdevums vēl nav parādījies, lai uzturētu intrigu, piedāvājam ieskatu pāris gadus vecā DELFI portāla publikācijā par snovbordu un snovborda vēsturi. Kas šajā laikā ir mainījies? Snovborda Latvijā vēsture Avantis 23. decembris 2005 10:39 Snovbords Latvijā ir kļuvis par populāru sporta veidu, jo īpaši jauniešu vidū. Latvijā patreiz ir vairāki tūkstoši snovbordistu, to skaits visvairāk ir pieaudzis pēdējos četros, piecos gados. Mūsu jaunieši arī iziet pasaulē - piedalās pasaules mēroga sacensībās, viņus sponsorē pasaules lielākās firmas (veikali, kas pārstāv šīs firmas), kā arī mūsu snovbordisti cīnās par piedalīšanos 2006.gada Olimpiskajās spēlēs. Bet kā tad viss sākās? Piedāvāju ieskatu Latvijas snovborda vēsturē. Snovborda pirmsākumos Latvijā, tāpat kā pasaulē, nav īsta skaidrība par to, kas tad īsti to visu ir aizsācis. Ja skatās no pasaules viedokļa, kur snurferu* uzskata par snovborda aizsācēju, tad Latvija šajā ziņā neatšķiras no pasaules, pat apsteidz pasaules snovborda vēsturi. "Pirmajos pēckara gados (t.i. 1949, 1950.gadā - K.P.) šis sports bija labi pazīstams katram kārtīgam Sarenes puikam. Blakus tagadējam Traumatoloģijas institūtam ir skaista, kalnaina vietiņa - Ozolaine. Savukārt aiz Ozolaines joprojām atrodas rūpnīca "Latvijas bērzs", kuras sētā vienmēr varēja atrast kādu garenu, lokanu finiera plāksni. Tās galā izurba caurumu, kurā ievēra auklu. Aiz tās velkot, priekšgalu uzlieca uz augšu, lai, drāžoties lejup, dēlis nedurtos sniegā."* Bet neskatoties uz to, pirmais snovbords Latvijā, kas vairāk vai mazāk atgādina mūsdienu snovborda formas, visticamāk ir parādījies 1985.gadā, kad Arguts Skudrēns uztaisīja savu pirmo snovbordu. Arguts ideju par snovbordu neguva no snurfera, tā radusies lasot žurnālu "Transworld", kurā viņš ieraudzīja attēlu, kur cilvēks brauc ar dēli pa sniegu. Arguts būdams liels skrituļdēļu fans izdomāja, ka arī viņam kaut kas tāds nepieciešams un uztaisīja sev dēli, kas bija arī pirmais dēlis Latvijā. Lai arī viņš tajā gadā vēl nebrauca ar snovbordu (jo nezināja kā tas jādara), viņš ir pirmais cilvēks Latvijā, kas brauca ar snovbordu. Vēl viens cilvēks Latvijas snovborda vēsturē ir Māris Dāle. "Pirmais zināmais sniegadēļošanas gadījums Latvijā fiksēts 1987.gada 11.aprīlī, kad mūsu vindsērfinga tēvs un prezidents Māris Dāle ar pašdarinātu dēli nobrauca no Svētā kalna pie Kalna Pēčiem Nākošajā dienā ar šo rīku varēja iepazīties plašāka publika Gaiziņā."* Tas gan nebija pirmais gadījums, kad kāds nobrauca no kalna ar snovbordu, jo Arguts to izdarīja jau 1985.gadā. Visas šīs snovborda lietas pieklusa uz kādu laiku, līdz Latvijā parādījās pirmie firmas dēļi. Tas bija 90-to gadu sākumā. "Latvijā pirmais firmas dēlis laikam bija Gintam Zommeram. Viņam bija "Hoger-boger" dēlis."- tā Arguts Skudrēns*, kurš ieraudzījis šo firmas dēli sāka taisīt dēļus "Hoger-boger" stilā, ar visām kantēm. Tā arī sākās Arguta snovbordu taisīšana, viņš ir vienīgais zināmais cilvēks Latvijā, kas taisīja snovbordus tādos daudzumos (Arguts uztaisīja ap 15 dēļiem). Tieši 90-to gadu sākumā Latvijā sāka parādīties vairāki snovbordisti un praktiski šo laiku var uzskatīt par Latvijas snovborda pirmsākumiem. Nākamais solis Latvijas snovborda vēsturē bija, kad Ģirts Vārtiņš 1991.gadā nodibināja "Latvijas snovborda federāciju" un 1994.gadā sarīkoja pirmās snovborda sacensības Latvijā, kurās uzvarēja vēl šodien snovborda aprindās zināmais cilvēks - Renārs Bīrmanis. Šīs sacensības notika slaloma disciplīnā. Ģirts Vārtiņš arī bija viens no tiem cilvēkiem, kurš savas snovborda gaitas aizsāka 1990.gadā, starp citur, viņš bija pirmais braucējs Latvijā, kuram bija dēlis ar mīkstajiem stiprinājumiem un zābakiem*. Ģirts ir arī pirmais latvietis, kurš guvis labus rezultātus ārzemēs - 1993.gadā Pēterburgā ieguva 3.vietu slalomā. Vēlāk vairākus cilvēkus neapmierināja LSF darbība un tāpēc viņi 1996.gadā izdomāja izveidot jaunu organizāciju - "Latvijas snovborda asociāciju". Tās sastāvā bija vairāki cilvēki, kas vēlējās ko mainīt Latvijas snovborda dzīvē. LSA sākotnējā sastāvā 1996.gadā noorganizēja pirmo snovborda parka būvi Latvijā, Gaiziņkalnā, Dāmu Paradīzē, kura sponsors bija viskija "Ballantines" importētāja firma Latvijā. Šajā parkā tā paša gada sezonā notika Latvijas čempionāts, kurš norisinājās vairākās kārtās. Tagad ir beidzot izveidota pirmā rampa Latvijā Reiņa trasē un tiek veidota arī Riekstkalnā, kas reāli arī darbosies (ir bijuši vairāki mēģinājumi - Pārsteigumkalnā un Gaiziņā, kas neizdevās.) 1997.gadā Latvijā tika sarīkotas arī pirmās lielās starptautiskās sacensības "Auzu Pārslu šovs", kuras pulcēja labākos snovborda braucējus no Krievijas - Dmitrijs Fessenko, Maks Halins -arī šobrīd Krievijas snovborda zvaigznes - proraideri, Igaunijas - Rauls Burmans, Lietuvas un Latvijas. Praktiski LSA idejas autors bija Ansis Egle, kurš kopā ar Ināru Bīrmani ierosināja dibināt LSA. Inārs Bīrmanis, tagad vada INK SNB klubu un Rīgas snovborda skolu, kas izveidota 1998.g (darbojas jau 7 gadus!). Savukārt Ansis Egle, kurš bija LSA idejas autors no 1998.gada vairs nav tās sastāvā, un ir izveidojis savu, snovborda popularizējošu organizāciju - "Sniega klubs", kas pārsvarā balstās uz mājas lapu www.sniegaklubs.lv, kurā ir informācija par snovbordu un vieta diskusijām. SK ir arī organizējis un organizē vairākas snovborda sacensības. Visus šos gadus LSA ir aktīvi darbojusies ar Ināru Bīrmani priekšgalā, bet sakarā ar starptautisko situāciju un izmaiņām Latvijas slēpošanas savienībā, LSA darbību ir pārņēmusi Latvijas Slēpošanas Savienība. LSA kā organizācija pastāv tikai līdz šī gada (2005) beigām. Tagad galveno toni Latvijas snovborda dzīvē nosaka LSS (www.infoski.lv) un dažādi snovborda klubi, uz klubiem balstās viss neformālais snovbords, savukārt viss, kas ir valstiskā līmenī, tikai caur LSS. Klubi, kas ir reģistrēti LSS - Sistēma X, Sniegaklubs, Snovborda klubs Flips, Ekstrēmo sporta veidu klubs INK SNB, Jūrmalas Alternatīvo Sporta veidu klubs un Gaiziņteam. Tuvākajā laikā pievienosies arī Rīgas Snovborda skola un Cēsu snovborda skola. Vēl pastāv vairāki klubi, kas nav reģistrēti LSS, bet aktīvi piesaka sevi snovborda dzīvē. Vēl viens jaunums ir tas, ka pēdējos gados Latvijā ir parādījušies daudz aktīvāki sponsori snovborda dzīves attīstīšanai, tāpat ir arī vairāki sponsorētie braucēji, kurus atbalsta ekstrēmo sporta preču veikali. Latvijas snovbords katru gadu attīstās, mainās, palielinās konkurence gan organizatoriskajā līmenī gan preču piedāvājuma kvalitātē un kvantitātē, kas ir tikai ceļš uz panākumiem. Arī kalnu kvalitāte Latvijā ir krietni uzlabojusies, kas liecina par to, ka snovbords Latvijā nav tikai kāds modes kliedziens, bet gan paliekoša vērtība. *S.Poppen 1965.g. izgudroja snurferu, kas sastāvēja no divām kopā saliktām slēpēm un priekšā piestiprinātu striķi, kas braucot jātur rokās un jāizmanto kā stūre. Bet pats pirmais snovborda aizsācējs ir M.J. Burchett, kurš 1929.gadā no finiera izgrieza sniega dēļa formu un pēdu fiksēja pie tā ar zirga pavadu.*Caune D. Viņi ir klāt // Liesma, 1993 - decembris - 2.lpp*Caune D. Prieks zem kājām // Mēs, 2001 - 13.janvāris LSA - Latvijas snovborda asociācija;LSF - Latvijas snovborda federācija;LSS - Latvijas Slēpošanas Savienība;SK - Sniega klubs* informācija iegūta no intervijām Šī lapa izdrukāta no DELFI portāla. Adrese: http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=13125711 |
