Ja reiz ir ziema, gaidām sniegu. Gribas to skaisto baltumu sev apkārt, kas, šķiet, dod miera sajūtu. Bet ir cilvēki, kuriem ziema saistās ar asākām izjūtām, un sniegs tiek gaidīts, lai varētu sevi izteikt, skaisti līkumojot no kalna ar snovbordu, kārtīgi izslēpojoties vai vienkārši pāris reizes nošļūcot Priežkalniņā ar plastmasas plēvi.

Limbažniece Kristīne BEZBAILE ir atradusi savu veidu izpausties - viņa ar snovbordu nodarbojas jau 5 gadus, bet pati teic, ka nopietni snovo 3. sezonu.

Kristīne un... ģimene

Viņa sevi raksturo kā 18 gadus jaunu Limbažu 3. vidusskolas 12. klases skolnieci. Kristīni vienmēr varot pazīt pēc garajiem, blondajiem matiem un smaida sejā. Pavisam Bezbaiļu ģimenē ir 6 cilvēki - bez viņas pašas arī mamma Eva, tētis Valērijs, divas vecāsmammas un jaunākais brālis Ronalds. Kristīne uzskata, ka viņai ir visforšākā ģimene. Un Bezbaiļu ģimenē visi zina, ko nozīmē sports un disciplīna. Kristīnes mamma agrāk bijusi vieglatlēte, šobrīd, kad iespējams, slēpo. Tētis bijis airētājs, spēlējis futbolu un basketbolu, arī hokeju un brālis labprāt ar Kristīni kopā braukā pa kalnu ar snovbordu. Un prieks, ka Kristīne visnotaļ attaisno savu uzvārdu.

Lūk, viņi arī Kristīni atbalsta visvairāk - gan morāli, gan finansiāli. Kristīne gan neņem ģimeni līdzi uz sacensībām, tad esot pārāk liels satraukums un var nesanākt visu izdarīt tā, kā nākas. Tomēr Kristīnei atbalsta netrūkstot. To viņa saņem arī no cilvēkiem ārpus ģimenes. Draugi palīdzot fotografējot un filmējot, ja kādreiz tas nepieciešams. Un vēl Kristīne saka lielu paldies trenerim Artim Baronam un arī Kristapam Sāram.

... snovbords

Pirmo reizi Kristīne uzkāpa uz dēļa, ziņkāres vadīta, - pēc tam, kad brālis, to izmēģinot, bija teicis, ka ir interesanti. Kad vaicāju, kas viņu visvairāk aizrauj snovošanā, Kristīne to salīdzina ar mākslinieka darbu: - Slīdot pa sniegu un ievelkot tajā savu līniju, rodas neaprakstāmas sajūtas. Tas ir līdzīgi kā gleznotāja triepiens, kas nekad nelīdzināsies kādam citam. Viņa šo nodarbi neuzskata par bīstamu, bet ekstrēmu gan. Un arī tas piesaista. Viņasprāt, to varot apgūt ikviens.

Sākumā arī Kristīne izmantoja instruktora palīdzību. Vēlāko gan mācījusies no filmām, vērojot citus braucējus, klausoties apkārtējo ieteikumos un regulāri piedaloties sacensībās, kurās iegūta jau diezgan pamatīga pieredze. Tagad Kristīne apgalvo, ka dzīvi bez snovborda nevarētu iedomāties - tas ir kā sava veida narkotika. Līdz šim arī neesot gūtas nopietnas traumas, bet bez zilumiem, sasitumiem un viegliem sastiepumiem iztikt nevarot. Bet tikai trenējoties un reizēm krītot var iemācīties ko jaunu un sevi pārbaudīt atkal un atkal. Viņa piedalās arī tādā snovborda disciplīna kā borderkross, kurā 4 snovbordisti vienlaikus lielā ātrumā brauc lejā pa kalnu un pārvar dažādus šķēršļus. Tomēr pašai mīļākais braukšanas stils ir sloopstyle, kurā jāpārvar dažādi tramplīni un dzelzs arkas, reizē demonstrējot spēju rotēt gaisā un izpildīt dažādus trikus.

Kristīne ir piedalījusies (un to turpina darīt) gan Latvijā rīkotajās sacensībās, gan sacīkstēs ārpus mūsu valsts robežām. Par saviem lielākajiem sasniegumiem viņa uzskata piedalīšanos 2007. gada snovborda Jaunatnes Olimpiskajās spēles Spānijā, tajā pašā gadā viņa atzīmē piedalīšanos Francijā notikušajā Eiropas čempionātā borderkrosā, kur ieguva 30. vietu. Nākamajā gadā, uzlabojusi savu sniegumu, viņa Slovākijas čempionātā ieguva jau 12. vietu un 2. vietu ZZ Stipendiju ekstrēmo sporta veidu konkursā. Vienīgais dēļotāju žurnāls Latvijā Triecienspēks atzina Kristīni par labāko Latvijas snovbordisti 2008.gadā. Un Kristīne ir ļoti pateicīga visiem tā lasītājiem, kuri palīdzēja arī iegūt titulu Lasītāju simpātija 2008.

... ekstrēms dzīvesveids

Kristīne ne tikai snovo. Viņa arī nodarbojas ar inline (agresīvo) skrituļslidošanu un trenējas vieglatlētikā. Koordināciju Kristīne attīsta uz batutiem, bet spēku - svaru zālē. Parasti dienā vieglatlētikas un svaru zāles treniņi aizņem apmēram pusotru stundu, bet uz kalna gan viss esot atkarīgs no laikapstākļiem un cilvēku daudzuma.

Viņa ir sākusi nodarboties arī ar veikbordu, kas Latvijā nav tik pazīstams kā snovbords, bet ir ļoti līdzīgs. Vienīgā atšķirība - vienam nepieciešams sniegs, otram - ūdens. Limbažos gan īsti nav vietas, kur tos piekopt. Tādēļ viņas aizraušanos dēļ iznākot liela braukāšana - ziemā uz kalnu Cēsīs, vasarā veikot uz Majoriem. Tomēr kopš Kristīnei ir auto vadīšanas tiesības, braukāšana viņai paņem mazāk laika nekā iepriekš. Trīsarpus stundu garš ceļš, lai 15 minūtes pabūtu uz dēļa ūdenī vai braukšana uz kalnu, ja nezini, vai tur vispār būs vieta, citiem varētu šķist mazliet pārgalvīgi. Kristīne uzskata: - Katram ir savs brīvais laiks, ar ko drīkst rīkoties, kā vēlas. Iespējams, tieši tāpēc arī šajā vasaras sporta veidā Kristīnei ir lieliski panākumi - 2008. gadā viņa tika atzīta par Latvijas čempioni un Gravitācijas spēlēs ieguva 1. vietu tieši veikbordā.

Kristīne gan saprot, ka ne vienmēr pietiek tikai ar gribasspēku un vēlēšanos, tādēļ viņa ļoti novērtē savu vecāku atbalstu, jo citādi to visu nevarētu atļauties. Tāpat viņu atbalsta klubs Tonuss Limbažos un veikals Burusports.

... skola

Daudz laika meitene pavada treniņnometnēs vai sacensībās, tādēļ skolotāju attieksme pret Kristīnes dzīvesveidu ir dažāda. Ir skolotāji, kuri nesaprot, ka arī šī nodarbe ir smags darbs, bet uzskata, ka Kristīne tikai izklaidējas, aizmirstot par saviem pienākumiem. Savukārt no citiem pedagogiem viņa saņem atbalstu un laba vēlējumus - par to vienmēr esot liels prieks.

Kristīne atzīst, ka viņai kā 12. klases skolniecei skolai vajadzētu būt pirmajā vietā, bet reizēm sanāk dot priekšroku sportam, un gadās, ka, atgriežoties no treniņiem, gribas mazliet atpūsties... Bet uzdotos darbus viņa vienmēr izpilda un no saviem pienākumiem skolā nevairās. Kristīne arī atzīst, ka galu galā vienmēr jau varētu gribēt, lai iet vēl labāk. Bet nākotni viņa nevar iedomāties bez labas izglītības.

... nākotne

Kristīne vēlas turpināt attīstīt savas prasmes gan snovbordā, gan veikbordā. Un esot arī liela vēlēšanās satikt savus elkus šajās jomās, varbūt pat piedalīties kādā filmā par šiem sporta veidiem. Protams, tiek pieminētas arī sacensības, kurās gribētos gūt panākumus. Vēlāk Kristīne kļūst mazliet izvairīgāka: - Par saviem plāniem nevēlos stāstīt, jo vēl nezinu, vai viss izdosies. Tomēr bija lietas, kuras Kristīne bija gatava atklāt, - sports viņai ir un paliek svarīga dzīves sastāvdaļa, tādēļ jauniete neredz iemeslu, lai ar to vairs nenodarbotos. Griboties arī izmēģināt ko jaunu. Kristīnei vēl interesētu lekšana ar gumiju un sērfošana.

***

Sapņojiet lielus sapņus un tāpat kā Kristīne dariet visu iespējamo, lai tos sasniegtu!

Autors: Monta MEDNE
Publicēšanas datums: Ceturtdiena, 2009. gada 12. februāris.
Rubrika: Tēma (6. lpp.)
Raksts ņemts no Lursoft laikrakstu bibliotēkas



Kristīne Bezbaile. Foto E.Behmanis



Kristīne snovbordkrosa sacensībās Ozolkalnā. Foto: E.Behmanis