Ziema šogad slēpotājus un trašu īpašniekus lutinājusi – lielākā daļa Latvijas kalnu sezonu atklāja jau decembrī un piesardzīgi turpina strādāt arī patlaban.

Atšķirībā no iepriekšējiem diviem gadiem, kad ziemas bija ļoti siltas, šogad laika apstākļi bija gandrīz ideāli, tomēr krīze darījusi savu – ziemas sporta cienītāju pulks daudzās trasēs sarucis, mainījušies slēpotāju un snovotāju paradumi. Tomēr kalnu biznesa bilance šogad ir ar nelielu, tomēr plusa zīmi. Trašu saimnieki gan atzīst, ka ziemas prieki nupat tuvojas noslēgumam – pēdējās nedēļas laikā apmeklētāju skaits ievērojami samazinās.

"Janvāra sākums bija ļoti labs, likās, ka uz kalna krīzes nav vispār. Pagāja pirmā nedēļa, un apmeklētāju skaits samazinājās. Sākumā domājām, ka pie vainas laika apstākļi – apmākušās debesis, stiprs vējš vai pārāk auksts. Bet arī tad, kad bija tipiskas rekordu dienas, kad ir ideāls laiks, spīd saule un laukā ir -3 līdz -5 grādi, apmeklētāju bija stipri mazāk nekā citus gadus," atzīst Jēkaba gravas saimnieks Mairis Mežinskis. Viņš rēķina, ka šogad kalns piedzīvojis apmeklētāju skaita samazunājumu pat par 50–60%. "Laiks ir perfekts, taču trūkst braucēju. Bet labāk šāda ziema nekā pērnā," saka trases saimnieks. Šosezon tikai pāris dienu kalns darbojies ar zaudējumiem – brīvdienās tas nesis peļņu, bet darbdienās ieņēmumi bijuši pietiekami, lai nosegtu pašizmaksu.

Kaut arī laika apstākļi ļautu sezonu turpināt, vairākas trases, kurās sniega braukšanai vēl ir gana, nelielā apmeklētāju skaita dēļ šonedēļ darbdienās tiek slēgtas vai arī tiek saīsināts to darba laiks. Tomēr lielākajā daļā kalnu nedēļas nogalē ziemas prieki joprojām būs baudāmi.

Krīze ietekmējusi ziemas sportu cienītāju paradumus – lai samazinātu transporta izdevumus, cilvēki šogad izvēlas trases tuvāk dzīvesvietai, tāpēc labāk veicies trasēm Rīgas tuvumā. Dažviet novērots, ka kafejnīcās slēpotāji izvēlas lētākus ēdienus. Arī apmeklētāju loks ir mainījies – uz kalna vairāk palikuši tādi braucēji, kas vai nu nopietni trenējas, vai kuriem ziemas prieki ir dzīvesveids un citas izklaides ir pakārtotas.

"Aktivitāte ir samazinājusies, martā apmeklētāju ir mazāk nekā februārī. Tas noteikti saistīts gan ar pavasari, gan arī ar krīzi. Cilvēki nav droši par savu nākotni, taupa naudu un neatļaujas tērēt kā agrāk," atzīst SIA Lido atpūtas un tūrisma kompleksa valdes locekle Anita Ozoliņa. "Ir cilvēki, kas agrāk braukuši uz ārzemēm, bet tagad paliek ar ģimeni viesnīcā un divas dienas slēpo tepat, jo ārzemju braucienus vairs nevar atļauties," viņa stāsta. Tomēr reģionos taupīgo sporta tūristu pieplūdums nespēj kompensēt kopējo krīzes izraisīto pieprasījuma kritumu. Valmieras rajona Baiļu saimnieks Valdis Vanags atzīst, ka samazinājums ir ievērojams un kalnu biežāk apmeklē tuvumā dzīvojošie cilvēki. "Ir sliktāk, nekā tik labā ziemā varētu gaidīt. Bet salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir daudz labāk," saka V. Vanags.

Arī Žagarkalnā pēdējās nedēļas laikā vērojams straujš apmeklētāju skaita sarukums, ko trases saimnieki skaidro gan ar pavasara, gan krīzes ietekmi. "Šogad vairāk domājam, lai strādātu racionāli. Šonedēļ esam saīsinājuši darba laiku un neveram uzreiz visas trases vaļā. Pēc pieprasījuma veram vaļā trasi, ja grupā minimālais skaits ir 20 cilvēku," saka Žagarkalna administratore Zane Lukina, taču atzīst, ka šoziem krīze kalnu skārusi minimāli un lielākoties darbojušās visas 13 trases. Arī par apmeklētāju skaitu Žagarkalnā sūdzēties nevarot, šogad novērots lielāks kaimiņvalstu slēpotāju pieplūdums.

Kopumā slēpošanas trašu saimnieku cerības uz labu ziemu ir attaisnojušās – pastāvīgie un labvēlīgie laikapstākļi ļāvuši izbaudīt garu sezonu, kas beigusies ar pozitīvu bilanci. Tā kā ziemas prieki lielākajā daļā kalnu vēl joprojām turpinās, precīzi aprēķini sekos vēlāk, taču trašu saimnieki kaļ lielākus vai mazākus attīstības plānus, lai turpinātu strādāt arī nākamgad. Grandiozas pārmaiņas gaidāmas Žagarkalnā – Z. Lukina atklāj, ka nākotnē, iespējams, tiks attīstīta sadarbība ar līdzās esošo Ozolkalnu un abi uzņēmumi varētu apvienoties. Ierīkojot vēl vienu trasi pa vidu esošajā Vāļu kalnā, varētu izveidot unikālu slēpošanas bāzi, kas būtu lielākā Baltijā.

Autors: Zane Stankeviča
Publicēšanas datums: Otrdiena, 2009. gada 17. marts.
Rubrika: Latvijā (8. lpp.)
Raksts ņemts no Lursoft laikrakstu bibliotēkas.