"Slēpošanas biznesā visu nosaka laikapstākļi, jo galvenais, lai būtu sals. Tāpat ir jāaudzina jaunie slēpotāji, kas brauks uz kalnu." Tā uzskata Egļukalna apsaimniekotāja SIA Recens valdes loceklis Konstantīns Paļunis. Viņš norāda, ka uz Egļukalnu jau tagad daudzi vecāki braucot tikai bērnu dēļ, kas kalnu slēpošanu ir pamēģinājuši pirmie.

Egļukalnā pieejamas divas slēpošanas trases - viena iesācējiem un otra jau garāka ar 200 metru garu nobraucienu.

"Pie mums brauc lielākoties iesācēji, kas vēlas apgūt kalnu slēpošanu, vai snovbordisti, kuriem trases garums nav tik svarīgs", stāsta K.Paļunis.
Meža vietā Egļukalna trases ir veidotas pilnīgi no jauna, izcērtot mežu, nevis uz kādas jau iepriekš eksistējušas trases bāzes. Tas pagaidām ir vienīgais slēpošanas kalns Latgalē, kas piedāvā arī distanču slēpošanas trasi. Brīvdienās apmeklētājiem pieejama arī kafejnīca, kurai otrā stāvā ierīkota neliela konferenču zāle - līdz 30 cilvēkiem. Sākotnēji domāts to piedāvāt kāzu vajadzībām, taču, paskatoties citu pieredzi, nolemts to nedarīt. Darba dienās kalns darbu sāk tikai no pieciem vakarā.

"Pagājušajā sezonā strādājām jau no vienpadsmitiem, taču tas nebija izdevīgi, jo visi lielākoties brauca uz vakara pusi", stāsta K.Paļunis. "Ja iepriekšējās divas sezonas būtu veiksmīgas, tad tagad snovbordistiem būtu uztaisīti tramplīni un sakārtota trase. Šai sezonai gan vajadzētu būt apmierinošai", atklāj uzņēmējs.
Pagājušajā sezonā uz nelielo atpūtas bāzi dažādus svētkus svinēt braukušas vairākas firmas. Ticis izīrēts inventārs ārzemju braucieniem, taču, tā kā tie bija tikai atsevišķi gadījumi, ziemu bez sniega tas kalnam finansiāli īpaši nav atvieglojis, atzīst K.Paļunis. "Protams, šogad jābūt labākiem rezultātiem", norāda viņš.
Doma par viesnīcu Egļukalna "vasaras" plānos ir pastaigu takas un velotrases izveide. Kalna saimniekiem bijuši arī grandiozāki plāni par viesnīcas būvniecību, kas pašreiz dokumentu veidā noglabāti plauktos. Tehniskā projekta izstrādei saņemti ES fondu līdzekļi, taču līdz būvniecībai projekts tā arī nav ticis. Plānotajā viesnīcā bija paredzēts izbūvēt peldbaseinu un saunas, blakus novietot nelielās pārvietojamās pirtis. Tāda kompleksa izveidei būtu vajadzīgi ap 600 tūkst. latu.

900 metri
Viens no uzņēmuma dibinātājiem un īpašniekiem esot slēpošanas cienītājs, kuram arī radusies doma par trases izveidi. "Tika apskatītas ļoti daudzas vietas, un Egļukalns tika izvērtēts kā piemērotākais. Papildus jau esošajām trasēm uz otru pusi, izcērtot mežu, var ierīkot pat 900 metrus garu slēpošanas trasi, turklāt ar līkumiem, taču tur jāiegulda vismaz puse miljona, bet ziema var ilgt tikai divas nedēļas", norāda K.Paļunis. "Sākumā nebija viegli. Varbūt Cēsu apkārtnē gandrīz katrs ir slēpošanas piekritējs, bet šeit tā nebija, jo nav daudz kalnu", atceras K.Paļunis.
Egļukalna atvēršana tikusi aktīvi reklamēta, un tagad jau reklāma vairs nav vajadzīga. Slēpošanas un snovošanas piekritēju tagad arī Daugavpils pusē kļuvis vairāk, par ko liecinot fakts, ka sākotnēji lielas rindas veidojušās inventāra nomā, bet tagad jau liela daļa braucot ar savu inventāru.
Pārsvarā uz Egļukalnu brauc no Daugavpils un Lietuvas pierobežas. Pērn uzņēmums biznesu gribējis pārdot, taču neesot atradušies pircēji. "Varbūt turpināsim biznesu, bet varbūt to iesaldēsim", par nākotni spriež K.Paļunis.

Autors: Daiga Ozola daiga.ozola(at)db.lv 67084520
Publicēšanas datums: Otrdiena, 2009. gada 10. marts.
Rubrika: Iespēja laukiem (16. lpp.)
Raksts ņemts no Lursoft laikrakstu bibliotēkas.