Kopīgs tas, ka tur visur ir kalni, ziemā sniegs un katru gadu vairāki simti jauniešu no visas pasaules sabrauc, lai sacenstos FIS sacensībās. Arī Latvijas jauniešu izlase aprīļa sākumā salīdzināja sevi ar citu valstu izlasēm Francijas (un arī visas Eiropas) kalnu slēpošanas mekā Val d isere.

Tā ir vieta, kur veiksmīgi savijās tūrisms ar sportu un kalnu slēpošanas vēsture dveš no katra veikala skatloga – ne jau par velti, tieši šeit februārī notika Pasaules čempionāts. Ir jau pacilājoša sajūta – būt un braukt tur pat, kur nesen Bode, Hermanns vai Anja un Lindseja. Daži līdzbraucēji gan, tiekot beidzot lejā pa čempionāta stāvo slaloma trasi, jutās tā, ka varētu arī autogrāfus dalīt... Un franču medaļnieku smaidošās sejas uz katra afišas staba... Un filmas par frīstailu un pasaules čempionātu katru vakaru...

Tas viss bija Val d isere un vēl divas fantastiski saulainas sacensību dienas. Mazajā grupā 75 meitenes un 90 zēni. Lielajā – 100 meitenes un 130 puiši – ir ko turēt gan sportistiem, gan treneriem, gan visiem līdzbraucējiem. Jo slalomā vienlaicīgi 4 trases, 2 starti un finiši. Milzīgs paldies līdzbraucējiem vecākiem, kuri bija nenovērtējami palīgi visai komandai – augšā, lejā, startā, finišā, ar slēpēm, jakām, filmēšanu utt.

Kā mums tur gāja? Rezultātus visus var redzēt un brīnišķīgi izanalizēt www.valsport.org. Izcili nostartēja Agnese Āboltiņa - slalomā 4.vieta un smukais Val d isere kauss! Agnese no 3.vietas atpalika tikai 0,07sek. Vēl 30-niekā iekļuva Mārtiņš Onskulis - 23.vieta. Bet par lielu visas komandas ieguvumu var vērtēt 100% finišu nebūt ne vieglajā supergigantā, kur Agneses 9.vieta ar +1sek ir vienkārši izcila. Arī ar Ģirta Zīles zaudētām 2,4sek, vai Mika un Mārtiņa 3,8sek nav jāmet plinte krūmos, jo SG ir braukts vien uz divu roku pirkstiem skaitāmas reizes... Un ja treniņu iespējas SG ir tādas kā ir, tad galvenais šinī brīdī ir pārvarēt savas dabiskās bailes no ātruma, stāvuma, trases garuma un vairākiem palēcieniem trasē, un finišēt ar prieku par sevi, par trasi un vēlēšanos braukt vēl un nobraukt vēl ātrāk.

Jā, viss kādreiz beidzas – arī Val d isere sacensības, arī šī sniegiem superbagātā ziema un slēpošanas sezona. Gribu vēlreiz pateikt lielu paldies Ģirta, Katrīnas un Beātes tētiem un Jurim, kuri mūs aprūpēja braucienā un Agnese mammai, kura rūpējās par finansēm un lidmašīnas biļetēm. Man, darbojoties ar jauniešu izlasi jau 4 gadus, jāsaka, ka vecāki kļūst arvien atsaucīgāki un pasākumos piedalīties gribošāki – šosezon uz katru braucienu bija pieteikušies vairāk kā paredzēts. Un pilnīgi vienalga, kurā klubā trenējas viņu bērni! Vecāki – tas ir milzīgs un nenovērtējams sportista un arī trenera atbalsts. Starp citu, arī BMX tik tālu ticis tieši pateicoties sportistu ģimeņu līdzi darbošanai....

Jana Zvejniece

P.S. Bija jau arī smieklīgi brīži. Agnese brauc izcili, bieži vinnē Latvijā, arī ārzemēs, le Sauzē uzvarēja jau pagājušo gadu, arī šoreiz bija 1. gan SG, gan SL, gan kombinācijā. Pēc viena no finišiem, kamēr rezultāts vēl nav zināms, Agnese visiem prasa: "Nezini, kura es esmu". Miks prātīgi pamāca: "Tev nevajag prasīt, kura es esmu, bet cik es ielieku otrajai vietai."